Tiesību filosofija

Tiesību filozofijas pamatjautājumi:
1. Jautājums par taisnīgumu:
2. Jautājums par valsti;
Tiesību filozofijas uzdevumi:
Tiesību būtības izzināšana: Vienlīdzība; Brīvība; Taisnīgums.
Likuma un tiesību nošķiršanas problēma:
Tiesību filozofijas kā zinātne attīstība;
Taisnīguma jautājumu pamatošana:
Tiesiskās drošības nodrošināšanas pamatojuma līdzeklis:
Cilvēciskās būtības un kultūras izpēte;
Cilvēka dzīves principu izpēte;’
Nemainīgo un ideālo vērtību meklēšana.

Senajā Grieķijā ir meklējamas Eiropas tiesību loka tiesību filozofijas pamatatziņas.
Senajā Romā ir meklējamas kontinentālās Eiropas tiesību loka tiesību tehnikas pamatatziņas.
Kristīgājā ticībā ir meklējamas kontinentālas Eiropas tiesību loka vērtības.
Senā Grieķija
Senās Grieķijas periods: 3. g. tūkstotis pr. Kr - 4. gs. pr. Kr. beigas:
Arhaiskā Grieķija: 8. - 6.gs. pr. Kr.:
Kolonizācijas laiks, valsts nostiprināšanās laiks;
Atēnās valda Drakonta likumi, Solona likumi (6. gs. pr. Kr.) / Spartā - Likurga likumi;
Klasiskā Grieķija: 5. - 4.gs. pr. Kr:
Atēnu demokrātijas uzplaukuma laiks.
Klasiskās Grieķijas laikā attīstījās filozofija, jurisprudence, diemžēl šis posms ilga tika 150 gadus.
Hellēnisms - 4. gs. pr. Kr. Beigas:
Maķedonijas Aleksandra laiks (hellēnisma kultūra izplatās iekarotajā teritorijās).
Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, Grieķiju iekaro romieši - Grieķu kultūra ir cieņā, bet pati Grieķija paliek trūcībā un pamestībā atstāta Romas impērijas province.
Sparta
Sparta iemiesoja kreisās idejas un utopisko sociālimu;
Platons apjūsmoja Spartas iekārtu, jo Atēnu demokrātijai bija daudzi mīnusi;
Formāli divvaldība - pie varas bija divi karavadoņi, viens no doriešiem, otrs no ahajiešiem;
Valdnieki tika vēlēti, tos vēlēja Apellā - tautas sapulcē.
Pilsoņiem netika dotas tiesības piedalīties likumprojektu un lēmumu izstrādē (Atēnās tādas tiesības pilsoņiem bija)
Lakoniska runa (Lakonija) – malacis tas, kas ar pāris vārdiem varēja izteikties pilnībā.
Valsts tiek uztverta kā pilsoņu kopums, kas pēc sev vēlamas programmas palīdz veidot ideālus pilsoņus, pie kam bez ideoloģijas, bet gan nodarbojoties ar katru no agras bērnības tā uztaisot ideālus karavīrus.
Rases tīrība tika veikta fiziski – visus vārgos un slimos bērnus fiziski iznīcināja;
Rīcībspēja, tiesībspēja Spartā:
Zēnu audzināšana notika uz dzīvību vai nāvi, tie, kas izdzīvoja 20 gadu vecumā atgriezās ģimenēs, ar 20 gadiem spartiešiem iestājās daļēja pilngadība.
30 gadu vecumā spartiešiem iestājās pilnā pilngadība, kas deva tiesības piedalīties tautas sapulcē.
Indivīds tika audzināts valstij
Likurgs Spartas valdnieks 8. - 9. gs. pirms Kristus;
Likurga likumi - galvenie Spartas polisas likumi:
Nosaka, ka likumiem ir jāpakļaujas bez debatēm, parādās formulējums:
Likumu nezināšana, neatbrīvo no atbildības.
Spartieši ir brīvi ļaudis, bet brīvība nav visaptveroša, viņi pakļaujas savas valsts likumiem.
Likumus nedrīkstēja pierakstīt, tos nodeva mutiskā veidā.
Likurga likumos ietvertas 2 ļoti būtiskas idejas (kaut kas uz sociālistisko tiesību skolu):
Sabiedrībai nav vajadzīgs privātais ‘īpašums, jo tas negatīvi iedarbojas uz sabiedrību un valsti, atzīstams ir kolektīvais īpašums, kolektīvās maltītes, kolektīvās intereses
Greznība apdraud sabiedrību ar laiskumu un vēlmi darboties ne kolektīva, bet savās interesē, tādēļ tā ar likumu ir jāierobežo.…