Tiesību teorija cenšas rast atbildi uz šādiem jautājumiem:
1. Kas ir tiesības?
2. Kāpēc tiesības ir nepieciešamas (derīgas)?
3. Kā tiesības tiek pielietotas
Teorija un prakse. Tiesību teorija ir saistīta ar citām zinātnēm, piemēram, ar filozofiju, jo tiesības tiek pētītas kontekstā ar sociālās, filozofiskās un garīgās „pasaules” vispārīgākajām likumsakarībām. Tiesību teorija ir saistīta ar vēsturi, ar mācību par socioloģiju, politoloģiju – mācība par politiku, politiskām partijām, saistīta ar tiesību filozofiju. Tiesību teorija būtu jānošķir no tiesību filozofijas. Tiesību filozofija nozīmē mīlestību zināšanā, šajā gadījumā ar tiesībām saistās. Tiesību teorija kā zinātnes priekšmeta sākums ir meklējams renesanses laikmetā 17. gs. – veidojās krimināltiesības, civiltiesības, valsts tiesības. Radās nepieciešamība pēc vispārinātiem apgalvojumiem par tiesībām, līdz ar to sāka pētīt pašus vispārīgākos apgalvojumus un tiesību aspektus, kā kursu 1. Universitātē 19. gs. Vācijā sāka lasīt Tiesību zinātni, kurā ietilpa tiesību teorijas jautājumi. Latvijas Universitātē (cilvēki pieskaitāmi pie teorētiķiem), Latvijā 20. -30. gados no 1923. līdz 1938. gadam tika lasītas Akmentiņa lekcijas. Tiesību teorijas vēsturi ir lasījis Pēteris Lejiņš, civiltiesību speciālists – Vasilijs Sinaiskis. Aivars Endziņš – Satversmes tiesas tiesnesis.
Sociālās normas
Sociālās normas regulē sabiedriskās attiecības , visas normas pēc būtības ir jābūtības normas, ar jābūtību šajā gadījumā saprot vēlamo uzvedību , tāpēc varam sacīt, ka jābūtības normas satur aizliegumus, dažreiz pat pavēles.
Normatīvās regulācijas sistēmas iedalījums:
1. Sociālās normas – tiešā veidā ir saistītas ar sabiedrību
2. Tehniskās normas (prasības):
tehnoloģiskās normas (prasības)
agronomiskās normas (prasības)
sanitāri higiēniskās normas (prasības)
Sociālās normas:
1. Tiesību normas
2. citas sociālās normas
Tiesību normas ir vienas no sociālo normu veidiem.
Citu sociālo normu iedalījums, veidi.
Citas sociālās normas:
paražas (ieradums, ieradumi, nerakstīti likumi)
ētikas normas
tikumības normas
estētiskās normas
garīgās, reliģiskās normas
kultūras normas
1. Tiesību normas (tās sankcionē valsts)
2. Tikumības normas (morāles normas), morāle, kuru ievērošanu nosaka mūsu sirdsapziņa
3. Sabiedriskās normas (tikumība)
Vēl viens klasifikācijas veids:
Sociālo normu iedalījums pēc veidošanās un nodrošināšanas veida:
1. Tiesību normas
2. morāles normas
3. korporatīvās vai grupu normas
4. reliģiskās normas
5. paražas (ieradumi)
6. politiskās normas
7. ekonomiskās normas
8. estētiskās normas
9. organizatoriskās normas
10. modes normas
11. kultūras normas
12. valodas normas
Korporatīvās vai grupu normas
…
