Tiesību teorijas pamati

Pasaules tiesību loki (saimes).
Romāņu- ģermāņu (kontinentālā ties.saime)
Nozīmīgākie tiesību avoti: Likumi, pārējiem tiesību avotiem – tiesu precedentiem, tiesību doktrīnām un tiesību paražām ir likumiem pakārtota loma. Tiek veidoti nozaru kodeksi un pastāv likumu hierarhija.
Veidojusies uz romiešu tiesību pamata, tas bagātinot ar ģermāņu tiesību normām.
Saimē ietilpstošās valstis: Francija , Vācija, Itālija, Spānija, Grieķija, Šveice, Austrija, Portugāle, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, kā arī Latīņamerikas valstis un daļēji Āzijas valstis (Turcija, Japāna, Taivāna, Taizeme).
Tiesību saimes svarīgākie tiesību avoti ir likumi. Saskaņā ar rom.-ģerm. Tiesību doktrīnu likumus sadala pamatlikumos (konstitucipnālajos) un parastajos likumos. Visās valstīs ir nostiprināts pamatlikumuprioritātes princips attiecībā pret parastajiem. Svarīgu vietu parasto likumu vidū ieņem sistematizēti kodificēti akti (kodeksi). Rom.-ģerm.tiesībām atšķirībā no anglosagšu sistēmas ir raksturīga nevis ārēja apvienošana un normatīvā materiālā formālā sistematizācija (inkorporācija) ,bet iekšējā klasifikācija pēc satura, kas balstīta normatīvā materiāla būtiskā pārstrādē, nošķirot dažādas normas.
Otrs rom.-ģermāņu tiesību avots ir paražas. Romieši tās sauc par senču tiesībām. Pēc Cicerona uzskata tās rodas no nerakstītām paražām, kas gadu gados visiem piekrītot. Arī bez īpaša likuma ir atzītas.
Romāņu vadošā valsts – Francija, ģermāņu vad.valsts – Vācija…