Tirgvedības rašanās.
Tulkojumā no angļu valodas ``market`` nozīmē tirgus, tāpēc dažkārt ar tirgvedību (mārketingu) saprot darbību tirgū un darbu ar tirgu.
Par pirmo uzņēmēju, kurš sekmīgi izmantoja tirgvedības elementus, uzskata K. Makkormiku (1809 – 1884). Viņš nodarbojās ar kokvilnas apstrādi. Lai sekmīgāk realizētu savus ražojumus, viņš klientiem sniedza papildu pakalpojumus, izsniedza kredītus.
20. gadsimta sākumā ASV sāka plaši izmantot arī citus tirgvedības elementus: 1907. gadā pirmo reizi pārdevēji sāka piedāvāt preces mājās, kopš 1914. gada sāka plaši izmantot reklāmu, kopš 1930. gada sāka veikt tirgus izpēti un sabiedriskās domas ietekmēšanu, kopš piecdesmitajiem gadiem sāka īpaši rūpēties par preču iesaiņojumu.
Pēc Otrā pasaules kara, ražošanā strauji ieviešot zinātnes un tehnikas sasniegumus, attīstītajās valstīs preču piedāvājums sāka pārsniegt pieprasījumu. Saasinājās konkurence, un par galveno problēmu kļuva preču realizācija. Ražotāji sāka veikt pasākumus, lai prece ātrāk nokļūtu pie patērētāja. Šos pasākumus sāka dēvēt par tirgvedību (mārketingu). 20. gadsimta piecdesmito gadu vidū tirgvedību definēja kā ``uzņēmējdarbību, kas saistīta ar preču, pakalpojumu plūsmas virzīšanu no ražotāja pie pircēja vai patērētāja``.
Tirgvedības – mārketinga mix – elementi.
Parasti izdala piecus tirgvedības elementus jeb piecus P pasākumus. Šos pasākumus īsteno kompleksā vienoti.
Produkts – Product
Cena – Price
Vieta – Place
Preces virzīšana tirgū – Promotion (preces pārdošanas veicināšana)
Cilvēks – People
Ko tirgvedībā saprot ar katru elementu?
…
