Vadītāja lomas(Minsbergs,Kotters)
H. Minsbergs veica pētijumus un secināja, ka katrs vadītājs spēlē 10 lomas, kas ir sagrupētas ap trim pamatfunkcijām
Starppersonu funkcija-vaditājs ir simbols, personība;vadītājs ir līderis;vadītājs ir starpnieks
Informēsānas funkcija-vadītājs ir novērotājs;vadītājs ir informācijas izplatītājs;vadītājs ir pārstāvis
Lēmumu pieņemšanas funkcija-vadītājs ir uzņēmējs;vadītājs ir traucējumu novērsējs;vadītājs ir resursu sadalītājs;vadītājs ir pārrunu vadītājs.
P. Kotters analizējot 15 kompāniju direktoru darbu, nonāca pie šādiem secinājumiem:
lielāko laika daļu vadītājs pavada sabiedrībā. Vienatnē viņš atrodas tikai braucot uz darbu vai arī lidmašīnā, dodoties komandējumā;
laiks pavadīts kopā ar daudziem cilvčkiem, pie kam lielākā daļa no viņiem nav tiešais priekšnieks vai padotais. Formālā komandu ķēde bieżi tiek neievērota (priekšnieka priekšnieks, padotā padotais);
apspriests tiek plašs jautājumu loks, gan ar uzņēmējdarbību saistītie jautājumi, gan citi;
tiek uzdoti īoti daudzi jautājumi apmeklētājiem;
sarunu rezultātā reti kad tika pieņemti svarīgi lēmumi;
sarunu laikā bija daudz joku, asprātību un citas nelietišķa rakstura atkāpes;
daudzas apsprieżamās problēmas tika atzītas kā tādas, kurām nav lielas nozīmes organizācijā;
direktori reti kad sarunu laikā deva tiešus norādīumus un paskaidrojumus par to, kas jādara;
neskatoties uz to, direktori centās ietekmēt savus apmeklētājus. Tā vietā, lai norādītu, kas jādara, bieżi centās pārliecināt, iebiedēt u.tml.;
liela daļa laika tika veltīta īsām sarunām;
visiem direktoriem darba laiks pārsniedza normālo;
neviens no direktoriem neaplūko savu darbību, izmantojot tādus jēdzienus kā plānošana, organizēšana, motivēšana, kontrole.
Būtībā šie secinājumi nav pretrunā ar Minsberga izstrādāto vadītāja lomu sadalījumu, kurā vadītāja funkcijas tiek sagrupētas 3 virzienos: starppersonu, informēšanas un lēmumu piešemšanas funkcijas.
4.Racionālā mērķa modelis(Teilora,Gilberta pētījumu siprās un vājās puses)
F.Teilors.Situācija uzščmumos - jau iepriekų noteikts max algas lielums strādniekam. Ja strādnieks pārsniedz normu, iespčjams, ka uzščmčjs palielinās izstrādes normu, nepalielinot samaksu par darbu, lģdz ar to strādnieki necenųas palielināt sava darba efektivitāti.
Pčtģjumos izmanto hronometrāżas metodi, nosakot katrai darbģbai labāko paščmienu, labāko instrumentu izvietojumu, izslčdzot liekās kustģbas.…
