Vadītāja vara. Organizācijas darbību, personāla un vadītāja sociālo, psiholoģisko attiecību kopumu nosaka varas lietošana atbilstoši organizācijas kultūrai. Vadītājam vara tiek deleģēta formālā ceļā vai arī tā jāiegūst pašam savā kolektīvā un kolēģu vidū. Pastāv arī neformālā vara, tā var nesakrist ar formālo varu. 2 Pastāv vairāki varas iedalījumi: 3
• piespiedu vara - tā pamatā balstās uz baiļu sindroma radīšanu, kad vadītājs var sodīt vai neļaut apmierināt kādas vajadzības, radīt nepatikšanas, atbrīvot no darba. Vadītājs ar rīkojumu var piespiest padotajam veikt kādu uzdevumu;
• atalgojuma vara - tās iedarbība balstās uz pozitīvu pastiprinājumu, jo rodas apmierinātība, prieks, labsajūta, svarīgi pārzināt indivīda vērtību skalu, lai atalgojums būtu atbilstošs tai; algas paaugstinājums, karjeras un izaugsmes iespējas ir atalgojuma varas pamats;
• personības vara jeb harismātiskā vara nebalstās uz loģiku vai tradīcijām, bet uz vadītāja personīgām īpašībām un līdera spējām; Padotie un kolēģi, šo vadītāja īpašību ietekmēti, cenšas viņu atdarināt, būt līdzvērtīgiem;
• eksperta – padotie uzticas vadītājam, kā izcilam speciālistam un cenšas izpildīt viņa rīkojumus un ieceres, turklāt simpātijas vai antipātijas nav iemesls neuzticībai vai cita veida attieksmei pret vadītāju;
• tradīciju – to padotie izprot kā kultūras sastāvdaļu, vadītāja tiesības dot rīkojums tiek pieņemtas kā tradīcijas un normas, savukārt padotajiem šie rīkojumi jāpilda.
• Autoritatīvā vara ļauj ietekmēt cilvēkus no pozīcijas, kādu ieņem vadītājs un dažkārt izmanto, lai iegūtu informāciju vai attiecībās ar citiem cilvēkiem iegūtu kādu labumu.
• Formālā vara noteikta ar ieņemamā amata stāvokli un uzdevumiem.
Līderība ir spēja ietekmēt cilvēku vai cilvēku grupu, lai kopīgi sasniegu mērķus, neizmatojot piespiešanas vai citas formālās varas metodes.
…