Varas būtība.
Vara pieder pie lietām, ar ko katrs mūsdienu cilvēks ikdienā sastopas gandrīz ik uz soļa.
Vara ir potenciāla iedarbība uz darbinieku rīcību, lai sasniegtu organizācijas mērķus.2
Lai organizācija varētu darboties, vadītājam jābūt varai un jāprot tā pielietot. Varas pielietošana un ietekme nosaka uzņēmuma darbību, personāla un vadītāju sociālo, psiholoģisko attiecību kopumu. Vadītājam vara tiek deleģēta formālā ceļā vai arī tā jāiegūst pašam savā kolektīvā un kolēģu vidū. Pastāv arī neformāla vara, tā var nesakrist ar formālo.
Katram psihologam bija savi uzskati par varu:
Amerikāņu psihologs Ē. Fromms varas psiholoģiskajā analīzē atklāj būtisku likumsakarību: alkas pēc nežēlīgas varas slēpjas nevis spēkā, bet vājumā.
Amerikāņu psihologs A. Ādlers uzsver, ka cilvēka ilgstoša atrašanās mazvērtības sajūtu stāvoklī izraisa tieksmi izjust paša vērtību, pārākumu pār citiem ar varas palīdzību. Faktiski šie cilvēki nespēj atrisināt savas problēmas un ienīst visus, kas to spēj.
Amerikāņu psihologs K. G. Jungs apgalvo, ka potenciāli ieņemamais amats bieži ir tik iekārojams tāpēc, ka ar varas palīdzību būs iespēja kompensēt personīgo nepietiekamību. Faktiski varai kā tādai nekādu tiesību nav, taču tā dod iespēju manipulēt ar citiem. Vadītājam vienmēr būs izvēle, vai manipulēt ar padotajiem vai ietekmēt tos. Konkrēta rīcības modeļa izvēlēšanās raksturos vadītāja vadīšanas spēja.3
Uzņēmumā, atbilstoši vadības likumiem, veidojas „varas koks”. Vara tiek izmantota abpusēji – uzņēmumam ietekmējot klientu, piegādātāju un otrādi, piemēram, tas jau izpaužas slēdzot savstarpējās sadarbības līgumus, kur katra no pusēm cenšas panākt sev izdevīgākus noteikumus un parasti uzvar tas, kuram ir lielāka vara un noteikšana savā darbības jomā. Piemēram, ja firma ir maza un bija atvērta nesen, viņa nevar regulēt un diktēt noteikumus lielai, stabilai firmai.
…
