Valsts teorijas loma juristu praktiskajā darbā.
Jurisprudence ir taisni saistīta ar valsts teoriju, jo gan valsts, gan juristu darbība ir cieši saistīta ar tiesībām. Valsts nevar pastāvēt bez likumiem, kas nodrošina kārtību valstī, visām darbībām, kas tiek veiktas valstī, ir jābūt likumīgām.
2.Valsts kā universāla sabiedrības organizācijas forma.
Šai izpratnē valsts ir liela, īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir kopēja vēsturiska pieredze. Socioloģiskā izpratnē valsts ir vai nu sabiedriskās varas atbalstīta un organizēta grupa, vai tā izveidojusies grupa, kuras galvenā sastāvdaļa ir sabiedriskā vara. Ja valsti aplūko kā grupu vai sabiedrisku kopību, var izvēlēties vienu no atšķirīgiem uzskatiem. Var domāt, ka tā ir dabiska grupa, kura izveidojusies stihiski, bez jebkāda kopēja mērķa, nevis tāpēc, lai sasniegtu kopējus mērķus. Ja valsts ir dabisks veselums, tad, ka uzskatīja Herberts Spensers, tā rodas sabiedrību civilizācijas attīstības rezultātā un tās pamatā ir krasāks sabiedriskā darba dalījums. Dabiska grupa ir organiska kopiena, tā atgādina dzīvu organismu. Pastāv arī otrs viedoklis, ar ko saskaņā valsts tiek uzskatīta par mērķtiecīgu grupu. Tā radusies un eksistē tāpēc, lai cilvēki varētu sasniegt kopējus mērķus, bet īpaši tāpēc, lai tie uzturētu iekšēju kārtību un saglabātu drošību pret ārējiem draudiem. Šīs augstāko mērķu kopienas pamatā var būt kopējas kultūras vērtības, etniska kopība vai ekonomiskās intereses. Ja valsts ir mērķtiecīga grupa, tās rašanās var būt kultūras vai civilizācijas attīstības vai ārēja iekarojuma iekšējās nepieciešamības izpausme. Abos gadījumos valsts ir rīcības sistēma, kurai jēgu piešķir priekšstats par kopēju mērķi. Mūsdienu sabiedrības reizēm izturas kā mērķtiecīgas grupas. Tikai sevišķi pārbaudījumi, kā, piemēram, kari vai masveida katastrofas, tā saliedē mērķa kopību, ka valsti var uzskatīt par mērķtiecīgu grupu, jo vairāk tādēļ, ka viedokļi par to, kādus mērķus valsts var īstenot un kādi mērķi tai jāīsteno, ir diezgan atšķirīgi. …
