-
Valsts tiesību teorija
Unitārā valstī pastāv augstāka valstisko orgānu sistēma, šo sistēmu veido – valsts galva, parlaments, valdība, augstākās tiesas institūcijas. Pārstāvniecības un administratīvie teritoriālie veidojumi nav pieskaitāmi pie augstākās varas orgāniem. Unitārā valstī pastāv vienota tiesību sistēma. Tikai centrālās valsts varas orgānu izdotie normatīvie akti iegūst augstāko likuma spēku un ir obligāti visiem visā valsts teritorijā. Tas nenozīmē, ka vietējās pašpārvaldes nevar veikt tiesisko regulējumu; lokālo problēmu risināšanai, pašpārvalžu izdotie normatīvie akti ir ar zemāku juridisko spēku, kurus izdod kompetences robežās un tie attiecās tikai uz konkrēto reģionu.
Nodokļu sistēmas ieviešana unitārās valstīs ir atšķirīga, taču pirmtiesības uz nodokļu sistēmas izveidošanu pieder valstij, nevis administratīvi teritoriāliem iedalījumiem. Teritoriāliem iedalījumiem, atšķirībā no valsts nav tiesību pašrocīgi ieviest savu nodokļu politiku. Parasti unitārā valstī tiek izveidota vienota tiesu iekārta. Unitāras valstis ir Latvija, Grieķija, Islande, Francija, Malta, Itālija, Kolumbija, Portugāle utt.
17) valsts izcelšanās teoriju raksturojums.
Izpratnes par valsts būtību ir daudzveidīgas, bet jautājumā "Kādēļ pastāv valsts ?" , visu laikmetu domātājiem ir kopīga nostādne, ka valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību.
Vēsturiski ir zināmas dažādas valsts izcelšanās teorijas. Tādejādi faktiski var runāt par valsts rašanās teoriju plurālismu.
Apskatot valsts rašanās un attīstības teorijas, pamatā teorijā apskata valsts rašanās modeļus un sniedz attaisnojumus tādiem attīstības modeļiem, kas radušies kādos vēsturiskos procesos vai arī pēc kādām socioloģiskām likumsakarībām radušies valstiski veidojumi un valsts vara. Šīs teorijas tieši interesējas par formām, kurās radās politiski veidojumi; vai tas būtu ar zemes īpašumu, zemes aizdošanu, vai ar priestera, militāro vai ekonomisko vadības lomu iegūšanu.
Ir teorijas, kas politisko kopību rašanos grib izskaidrot ar vēsturiskām prasībām un uzdevumiem.
Patiesībā politiskās kopības ir izaugušas no dažādām saknēm.
Īpaši svarīgās no tām tiek vispārinātas ar tā saucamo teoriju palīdzību aptverošos rašanās modeļos. Valsts izcēlās atbilstoši apstākļiem. Valsts izcelšanās teorijās atspoguļojas tās rašanās reālais process un tāpēc var teikt, ka zinātniski pamatotas un pētītas galvenokārt ir septiņas teorijas, tomēr visbiežāk tiek atspoguļotas četras valsts izcelšanās teorijas:
1. teoloģiskā;
2. patriarhālā;
3. patrimoniālā;
4. līgumiskā.
Valsts rašanas daudzveidību nosaka:
a). Uz valsts rašanas procesu iedarbojas daudzi faktori: sociālie, ekonomiskie, militāri politiskie, klimatiski, informatīvie.
b). filozofi - kas piedāvā izskaidrojumu valsts rašanas procesam, dzīvoja dažādos vēsturiskos laikmetos utt.
…
kontroljautājumi 6) Daudzskaitlības cēloņi VTT Katra no teorijām tieši vai netieši saistītas ar dažādām iedzīvotāju grupām, tas ietekmē arī politiskās un ekonomiskās problēmas. VTT ir politizēts . Teorijas daudzveidības cēloņus var sistematizēt un iedalīt 4 grupās. 1. Sarežģīts un dažāds process( VTT rašanās) 2. saistīts ar subjektīvismu( atšķirīgas intereses rada subjektīvu pieeju) 3. VTT rašanās cēloņi tiek apzināti sagrozīti( kaut kādas grupas intereses) 4. Tiek jaukts ar citiem procesiem( teorija tiek aizstāta ar politiku) Bija zinātnieki , kas netika galā ar teorijas būtību , radīja reliģiozo teoriju - valsts ir radusies tāpēc , ka to vēlējās Dievs. Citi viduslaiku zinātnieki uzskata valsts radusies saistībā ar cilvēku vājībām- Romas impērija sabrūk tādēļ , ka cilvēkiem zuda morālās vērtība , neinteresēja valsts aizsardzība un attīstība , bet izvirtība. Taču patiesībā valsts attīstības cēlonis ir ekonomika , ja sabrūk ekonomika , sabrūk arī valsts un tās vietā rodas jaunas valstis. 7) Valsts iekšējās funkcijas "Funkcija (tulk.no lat.v. - izpildīšana, veikšana) vispārīgā nozīmē ir divu (vai vairāku) objektu attiecības, kad izmaiņas vienā no tiem izraisa izmaiņas - otrā. Sociālajās zinātnēs funkcija ir atkarība starp sociāliem institūtiem vai procesiem - lomu, kādu konkrēts institūts/process pilda attiecībā pret augstāka līmeņa sociālās sistēmas (sociālo grupu, indivīdu, no kuriem sastāv) vajadzībām un interesēm. Skaidrojot tuvāk valsts varas funkcijas, jāzina no kādām sistēmām valsts ir atkarīga: sabiedrība, sociālās grupas, piemēram, šķiras nācijas, kā arī indivīdi - sabiedrības un šo grupu locekļi. Tas ir atkarīgs no valsts attīstības vēstures. Mūsdienās valsts ir atkarīga un saistīta ar institūciju sistēmu. Ir valsts funkcijas, kuras atbilst atklāti pasludinātiem mērķiem un uzdevumiem, un ir valsts funkcijas, kuras lielākā vai mazākā mērā atšķiras no iepriekšminētajām un parāda savu īsto dabu tikai laika gaitā. Valsts būtības izzināšana nav iespējama bez funkciju izzināšanas. Funkcija norāda uz to -kā darbojas attiecīgā sistēma. Valsts ir sociāla sistēma- tādējādi VF norāda uz to kā darbojas valsts un kā virzīti sociālie mērķi.
- Tēzes valsts un tiesību teorijā
- Valsts tiesību teorija
- Valsts un tiesību teorija
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Valsts un tiesību teorija
Summaries, Notes for university12
-
Tēzes valsts un tiesību teorijā
Summaries, Notes for university8
-
Latvijas valsts un tiesību teorija
Summaries, Notes for university51
-
Jautājumi tiesību teorijā, valsts un starptautiskajās tiesībās
Summaries, Notes for university23
-
Ārvalstu valsts un tiesību teorija
Summaries, Notes for university7