Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Jautājumi tiesību teorijā, valsts un starptautiskajās tiesībās

     

    Summaries, Notes23 Law

Great deal: today with a discount!

Regular price:
9,99
You save:
1,80 (18%)
Discounted price*:
8,19
Purchase
Add to Wish List
ID number:922505
Author:
Evaluation:
Published: 04.04.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Tiesību jēdziens un sistēma.
Tiesības ir sabiedrisko attiecību regulators. Tiesību jēdziens ir tieši atkarīgs no laika posma. Nav aptveroša tiesību jēdziena. Vēsturiski tiesības ir dažādi definētas: l) romiešu jurists Ulpiāns tiesības definēja, kā labā un taisnīguma mākslu; 2) Kants - ,,tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu savieno ar otra patvaļu uz vispārīgā brīvības likuma pamata”; 3) Roberts Horns - ,,tiesības ir valsts garantēto vispārīgo normu kopums cilvēku kopdzīves taisnīgai regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu risināšanai ar nolēmumu palīdzību” 4) V.Nersesjancs - ,,tiesības ir brīvības esamības forma”; 5) Ļeņins – „tiesības ir ar likumu padarīta valdošās šķiras griba”. Lai definētu jēdzienu „tiesības”: 1) šajā definīcijā ir jāiekļauj gan pagātnes, gan tagadnes, gan kā tiesības attīstīsies nākotnē; 2) pašreiz pasaulē ir 7 uzskati par tiesībām (anglo-sakšu, romāņu-ģermāņu, islāma u.t.t.) Mēs vadāmies pēc dabiskām tiesībām, bet pastāv vēsturiskās, sociālās tiesības u.t.t. Tiesību definīcija nevar būt pilnīga, jo tādās definīcijas nav. LU pasniedzēju kombinēta def- ,,tiesības ir visiem saistoši uzvedības noteikumu sistēma, kas izteikta likumos un citos valsts atzītos tiesību avotos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un ir tiesiskas vai prettiesiskas darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem”(šajā definīcijā tiek uzsvērta tiesību, kā sociāla apvienošanās sistēma, un tās der romāņu ģermāņu tiesību saimei – jo likumos rod tiesības, anglosakšu –nerakstītais precedents). Tiesību vispāratzīti principi: 1) demokrātisms tiesību veidošanā un realizācijā; 2) vienlīdzības (nacionālā, dzinuma, personu vienlīdzība likuma priekšā); 3) taisnīguma; 4) humānisma; 5) patiesības (iekļauts civillikumā); 6) valsts un personas savstarpējā atbildība (balstīta AD tiesībās). Tiesību sistēma.(TS) Tiesības ir jāaplūko kopā sistēmā, kur ir tiesību iekšējā uzbūve, to nodalījums normās atbilstoši tiesiskās regulēšanas priekšmetam un metodēm. TS ir saistīta ar sabiedriskām attiecībām (romāņu-ģermāņu tiesību sistēma sadalīta nozarēs-krimproc., civilproc., adminproc.) Iedalījums pa nozarēm ir visplašākais. TS pazīmes: 1) sistēma veidojas atbilstoši sabiedrības attiecību vajadzībām; 2) TS sastāv no šādiem elementiem: a) tiesību normām; b) tiesību institūtiem; c) tiesību apakšnozarēm; d) tiesību nozarēm; 3) TS raksturīgi tieši, neatgriezeniski sakari starp sistēmas elementiem (atsevišķas T. normas veido T. institūtu); 4) TS ir jābūt vienotai, saskaņotai un nepretrunīgai. Elementi: 1) tiesību norma – zemākais sistēmas elements, tas ir obligāts ar varas raksturu apveltīts uzvedības noteikums, ko veido valsts; 2) tiesību institūts – ir vairāku tiesību normu vienota sistēma, kas regulē savstarpēji saistītu līdzīgu attiecību daļu (piem., līguma jēdziens, subjekts); 3) tiesību apakšnozare – regulē vienlīdzīgu sabiedrisko attiecību vairākas daļas( iekļauj vairākus T. institūtus, piem., ģimenes tiesībās laulāto attiecības - personiskās, mantiskās u.t.t.); 4) tiesību nozare – ir tiesību normu sistēma, kas regulē atsevišķu sabiedrisko attiecību nozari ar tieši šai nozarei raksturīgo regulēšanas metodi (piem., civiltiesībās-koordinācijas regulēšanas metodi, krimties.- subordinācijas metodi-jāpakļaujas tiesību normai). Nozaru kritēriji: 1) pēc tiesiskās regulēšanas metodes (koordinācija, subordinācija, aizlieguma); 2) pēc regulēšanas priekšmeta (krimināl, civil, administr.); 3) materiālās un procesuālās tiesību nozares. Materiālās ir tās nozares, kas tieši regulē kādas sabiedriskās attiecības(nosaka kas ir slepkavība, kāds sods). Procesuālās – tieši neiedarbojas, bet nosaka tikai iedarbības kārtību kādā darbosies materiālās normas; 4) publiskās un privātās tiesības. Publiskās – ir tādas T. nozares, kas regulē attiecības valsts varas sfērā (viens no subjektiem- valsts varas institūcija). Publiskās T. nodrošina vispārējo valstisko interesi. Privātās – ir tādas T. nozares, kas regulē attiecības, kas veidojas privātpersonu starpā un nodrošina privātās intereses juridiski vienlīdzīgu subjektu starpā (arī valsts var būt privāttiesību subjekts- pirkt no privātpersonām īpašumu, pārdot).…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −11,14 €
Work pack Nr. 1196765
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Jautājumi tiesību teorijā, valsts un starptautiskajās tiesībās”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/922505

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register