Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
4,49
You save:
0,81 (18%)
Discounted price*:
3,68
Purchase
Add to Wish List
ID number:349533
Author:
Evaluation:
Published: 25.04.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1918. gadā, pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, vecmāšu sagatavošana bija cieši saistīta ar Rīgas pilsētas 1. slimnīcu ar tās stacionāra 21./22 nodaļu, jo vecmāšu apmācībai nebija savu atsevišķu telpu. Pagrabtelpās kur atradās dažādas laboratorijas, vienā auditorijā mainījās studenti ar vecmāšu skolas audzēknēm. Ar laiku palielinājās arī prasības pēc izglītības. Tāpēc skolas vadība nolēma vecmāšu mācību laiku pagarināt no 9 mēnešiem līdz 2 gadiem. Tādējādi tika padziļinātas audzēkņu teorētiskās un praktiskās zināšanas 1929. gadā skolas direktors saskaņā ar šīm pārmaiņām izteica dziļi apmierinātību un pārliecību, ka tas uzlabos mediķu ētiku un dos iespēji optimāli veidot ārstu, vecmāšu un grūtnieču attiecības. Līdz ar vecmāšu programmas apguves laika pagarināšanu, izbeigsies t.s. 2. kategorijas vecmāšu sagatavošana. Tiks papildināta teorētiskā programma, kā ari praktiskā: topošajai vecmātei patstāvīgi jāpieņem 30 dzemdības. Uzņemšanas noteikumi mainījās nedaudz, pamatos tie palika tādi paši kā 1902. gadā. Par mācībām skolā bija jāmaksā. Ja skolniece nonāca materiālās grūtībās un sekmīgi mācījās, kā arī bija ar labu morālo stāju, viņi varēja atbrīvot no skolas naudas maksāšanas. Audzēknes saņēma stipendiju, ko pēc skolas beigšanas vajadzēja atmaksāt. Skolas nauda līdz 1938. gadam bija 140 lati gadā, bet no 1938. gada — 240,- Ls. Par materiālo pabalstu piešķiršanu lēma komisija, kuras sastāvi bija Latvijas Veselības aizsardzības departamenta direktors, Rīgas pilsētas Veselības aizsardzības nodaļas vadītājs, vecmāšu skolas, kā arī slimnīcas administrācijas pārstāvis. Stipendija bija 10—15 latu mēnesī, retos gadījumos 20 latu. Audzēknēm, kuras saņēma stipendiju, pēc skolas beigšanas tā bija jāatmaksā trīs gadu laikā un pieci gadi jānostrādā darbavietā, uz kurieni viņu norīkoja Valsts Veselības aizsardzības departaments. 1938.g. skolu oficiāli nosauca: "Galvaspilsētas Rīgas Vecmāšu skola", Skolu beidzot, jaunās vecmātes deva svinīgu solījumu, ko pašrocīgi parakstīja. Svinīgais solījums bija šāds: "Saņemot man piešķirtās vecmātes tiesības, es apsolos, ka vienmēr pēc savas labākās sirdsapziņas centīšos izpildīt visus pienākumus, kurus vecmātēm uzliek mana profesija, kuru esmu baudījusi, neskatoties uz to, vai palīdzības meklētājs ir bagāts vai nabags. Es apsolos, ka nekad nenodarbošos ar grūtniecības pārtraukšanu. Es apsolos, ka jau laikus pieaicināšu ārstu gadījumos, kad grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces, kā arī bērna veselībai draud briesmas. Es uzaicinātajam ārstam sīki izstāstīšu par visu, kas ir noticis līdz viņa atnākšanai. Par ģime¬nes noslēpumiem, kuri man būs zināmi, strādājot savā profesijā, es cietīšu klusu, ja vien tie nav saistīti ar noziegumiem. Es apsolos dzīvot pieklājīgi un papildināt savas zināšanas." …

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Vecmātes prakses vēsture”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/349533

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register