Vilhelms no Modenas ir cēlies no Pjemontas. Viņš bijis kartēziešu ordeņa brālis. Pāvesta Inocenta III laikā Vilhelms uzsāka darbību pāvesta kancelejā un 1220. gadā viņš kļūst par vicekancleru. No 1222. gada līdz 1233. Vilhelms bija Modenas bīskaps.
1224. gadā Rīgas bīskaps Alberts, lai risinātu savas pretrunas ar dāņiem, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī lai panāktu Rīgas bīskapijas pārveidošanu par arhibīskapiju, nosūtīja uz Romas kūriju priesteri Maurīciju (Mauritium) ar lūgumu pāvestam nozīmēt savu legātu (šķīrējtiesnesi). 1224. gada 31. decembrī pāvests Honorijs III iecēla Vilhelmu par savu legātu Livonijā, Prūsijā, Holšteinā, Igaunijā, Zemgalē, Sembā, Kursā, Virijā un Baltijas jūras salās, pilnvarojot viņu kārtot visas katoļu misijas lietas. 1225. gada 25. janvārī viņš saņem papildus pilnvaras celt misijas novados jaunas baznīcas, izraudzīt tām bīskapus un tos iesvētīt. Vilhelms ieradās Rīgā 1225. gada pavasarī.…