3.Raksturs, tā struktūra.
Raksturs- darbības pēdu struktūra, īpašību un īpatnību kopīga saistība, kas noteic individuāli savdabīgu darbības pieeju(stilu), kurš ir raksturīgs tieši šim cilvēkam attiecīgos apstākļos. Raksturs, no vienas puses, ir saistīts ar temperamentu un citām bioloģiski noteiktām cilvēka īpatnībām un, no otras puses, ar personības struktūru. Tas nozīmē, ka raksturs atspoguļo gan darbības procesu un rezultātu, gan arī iedzimto dotību pārmaiņas sakarā ar cilvēka mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Rakstura jēdziens atšķiras no personības jēdziena. Ir iespējams runāt par rakstura stingrību vai rakstura vājumu, nemot vērā vienu no galvenajām rakstura pamatdaļām- gribasspēku. Parasti izdala dažādas rakstura īpašību grupas:
1)emocionālās īpašības,
2)gribas īpašības,
3)komunikatīvās īpašības,
4)izziņas īpašības.
Raksturs sāk attīstīties gandrīz no dzimšanas, un tas notiek nepārtraukti līdz pat dzīves beigām. Rakstura veidošanos ietekmē:
1)audzināšana,
2)attiecības ģimenē,
3)bērna vieta ģimenē,
4)paraugs, kam bērns vēlas līdzināties.
1.Rakstura veidošanās.
Alfrēds Adlers ļoti daudz ir analizējis rakstura veidošanos ģimenē, viņš runā par dzīves plānu vai dzīves stilu, tā definīcija ir ļoti līdzīga rakstura definīcijai. Viņš vairāk ir aplūkojis rakstura veidošanās negatīvās puses:
1)bērna izlutināšana- tās ir pazīmes, kas ir normālas zīdaiņa vecumā, kā atzīmē Freids- zīdainis dzīvo pēc baudas principa, jo zīdainim ir instinktīva prasība nekavējoties apmierināt visas vajadzības. Tas ir pilnīgi dabiski un normāli, taču pienāk laiks, kad bērns sāk dzīvot, kā Freids saka, pēc realitātes principa, sāk saskaņot savas vajadzības ar iespējām, ar apkārtējās vides, vecāku iespējām. Cits psihologs- Fromms- par viņiem runā kā par patērētāja jeb parazītisko tipu. Viņiem var veidoties egocentrisms un egoisms. Taču Adlers uzsver, ka var veidoties mazvērtības komplekss, varbūt ir grūtāk saprotams, kā tas ir iespējams.
2)bērnu apspiešana ģimenē- izpaužas no fiziskas vardarbībs pret bērnu līdz bērna psiholoģiskai iebiedēšanai. Viens no iemesliem var būt nevēlams bērns ģimenē. Otrs variants ir tā saukta jauno māmiņu problēma.
3)orgānu nepilnvērtība- tie ir reāli vai iedomāti fiziski defekti un trūkumi. Šī orgānu nepilnība var veicināt mazvērtības kompleksa veidošanos un nostiprināšanos un kā kompensāciju pārākuma kompleksa veidošanos. Svarīgākais ir nevis tas, kas ar cilvēku reāli notiek, bet gan tas, kā viņš to uztver.
4)bērna pozīcija ģimenē- svarīgi ir tas, vai ir vienīgais bērns ģimenē, vai ģimenē ir vairāki bērni. Adlers apgalvo, ka vienīgais bērns ģimenē parasti ir izlutināts.
Raksturs nav iedzimts, tas veidojas, galvenokārt, audzināšanas rezultātā- tie ie apstākļi, kuros bērns uzaug. Raksturs veidojas pakāpeniski pirmajos dzīves gados. Sakarība starp raksturu un temperamentu ir šāda: raksturs= temperaments +audzināšana.
Pirmās rakstura iezīmes sāk veidoties 1.dzīves gada beigās, rakstura pamatstruktūra- apm. 2-3 g.v., vairāk vai mazāk raksturs izveidojas 6 gadu vecumā. Rakstura veidošanās beidzas apmēram 17-18 gadu vecumā.
Rakstura veidošanās notiek vairākos virzienos: pirmais- vecāki, pieaugušie apzināti cenšas bērnā veidot, nostiprināt, stimulēt noteiktas rakstura īpašības, otrais- lielā mērā raksturs veidojas arī neapzinātās audzināšanas rezultātā, kā vecāki izturas pret bērnu, kā veidojas attiecības,; trešais- raksturs lielā mērā ir bērna pielāgošanās spējas rezultāts.
…
