Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:473851
Author:
Evaluation:
Published: 31.03.2006.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Dabas zinātnes ir cilvēka izglītotība par procesiem, kas notiek dabā un spēja tās zināšanas pielietot savā ikdienā. Dabas zinātnes lielā mērā ir saistītas ar dabas piesārņojumu un aizsardzību, kas notiek cilvēku darbības rezultātā , zinātnes attīstības.
20. gadsimta beigas un 21. gadsimta sākums liek sarosīties mūsu planētas iedzīvotājiem, jo tie izjūt ārkārtīgi lielas problēmas, ko rada lielas dabas katastrofas: gan zemestrīces, vulkānu izvirdumi, gan plūdi. Dabas pētnieki to skaidro ar Zemes sasilšanu. Zinātnieki to izskaidro ar tā saucamo ’’siltumnīcas efektu’’, kas rodas izdaloties siltumnīcas efekta gāzēm – ogļskābai gāzei CO2, gan sēra dioksīdamSO3, metānam CH4, freoniem, kuras nonākot atmosfērā, var darboties līdzīgi kā siltumnīcas stikls siltumnīcā. Respektīvi, tās ir caurlaidīgas ienākošajam starojumam, bet aiztur no Zemes virsmas atstaroto infrasarkano (siltumu) starojumu, neļaujot tam aizpūst kosmosā. Jo šo gāzu koncentrācija ir lielāka, jo vairāk infrasarkanā starojuma (siltuma) tiek aizturēts Zemes atmosfērā un vairāk pieaug Zemes temperatūra. [7;1]
Tas ir cēlonis kāpēc paaugstinās Zemes atmosfēras (gaisa) vidējā temperatūra, kura pēdējos 100 gados ir pieaugusi par +40C. [8;1]
Kādi procesi norisinās uz zemes, kas rada atmosfēras piesārņojumu? Vispirms jārunā par industriālo valstu radīto atmosfēras piesārņojumu, rūpniecības un transporta radīto. Starptautiskās korporācijas ir ieinteresētas monopolpeļņā, tādēļ tām nerūp dabas aizsardzības problēmas. Tādas industriālas lielvalstis kā ASV, Kanāda, Vācijas Federatīvā Republika, nespēj vienoties par pieļaujamo iznešu (gāzu) normu atmosfērā. Kaut gan ANO vadībā Riodežaneiro notika konference par globālajām dabas aizsardzības problēmām (1992.gadā), tā arī nedeva atbildi kā rīkoties tālāk.
1993.-1994.gadā Japānas pilsētā Kioto vienojās par pieļaujamajām normām atmosfēras piesārņošanā (Kioto protokols), tas paredzēja, ka katrai valstij ir noteikta norma pieļaujamai atmosfēras piesārņošanai. Mazattīstītās valstis varēja pārdot savas piesārņojuma (iznešu) kvotas industriāli attīstītām valstīm. Tā jau ir izdarījušas dažas Āfrikas un Latīņamerikas valstis. Joprojām šo protokolu nav ratificējušas ASV, Ķīna un Krievija, līdz ar to tās var rīkoties kā grib un nepildīt Zemes iedzīvotāju labo gribu, atveseļot (apturēt) savu planētu no piesārņojuma, no sasilšanas. Par to vēl joprojām nespēja vienoties lielākās valstis otrajā Zemes samitā Johanesburgā 2002.gada septembrī DĀR.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register