Zeme ir cilvēces materiālais pamats, uz kura tā veidojusies un attistījusies no senseniem laikiem. Cilvēku sabiedrība zemi ir izmantojusi un izmanto kā teritoriju savai ikdienas dzīvei un darbībai, mājokļu būvei, rūpniecības un transporta un citu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Īpaši svarīga zeme ir lauksaimniecībā, kur tā tiek izmantota ka galvenais ražošanas līdzeklis pārtikas produktu un lauksaimniecības izejvielu ražosanai. Jo valstij ir lielākas un auglīgākas zemes platības, jo drošāks ir pamats iedzīvotāju labklājībai. Protams, daudz kas atkarīgs arī no zemes racionālas izmantošanas dažādu sabiedrības vajadzību apmierināšanai.
Zeme kā teritorija ir jebkuras cilvēku sabiedrības dzīves un saimnieciskas darbības pamats, jo zeme ir saistīta ar visiem pārējiem dabas vides objektiem - zemes dzīlēm, virszemes un pazemes ūdeņiem, mežiem un augiem, savvaļas dzīvniekiem, atmosfēras gaisu. Var teikt, kā no racionālas zemes izmantošanas un tās kvalitātes aizsardzības ir atkarīgs arī pārējo dabas objektu stāvoklis un derīgums cilvēkam.
Mūsdienās, kad strauji palielinas pasaules iedzīvotāju skaits un ārvien lielākas zemes platības aizņem pilsētas, rūpniecības, transporta un citi nelauksaimnieciska rakstura uzņēmumi, samazinoties lauksaimniecībā izmantojamam zemes platībām, arvien aktuālaki kļūst zemes mērķtiecīgas un saprātīgas izmantošanas jautājumi arī no dabas vides kvalitātes saglabāšanas un aizsardzības viedokļa. Piesarņota, noplicināta, nepareizi apbūvēta zeme rada draudus arī citu dabas objektu - ūdeņu, mežu, zaļo stādījumu un atmosfēras gaisa kvalitātei.…