Adopcijas tiesiskais regulējums un problēmas Latvijā

NOBEIGUMS
Realizējot bakalaura darba mērķi, - izpētīt adopcijas sociāli tiesisko nozīmi un konstatēt pašvaldību atbalstu adoptētājiem, analizējot esošo adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā, un darbā noteiktos uzdevumus, darba autore ir izdarījusi secinājumus un izvirzījusi priekšlikumus adopcijas tiesiskās kārtības pilnveidošanai Latvijā.
Secinājumi:
1. Adopcijas vēsturiskā attīstība un saglabāšanās līdz mūsdienām ir pierādījums tam, ka adopcija ir nopietns, nepieciešams process gan bērnu labklājības nodrošināšanai, gan pieaugušo un ģimenes nepilnvērtīgas dzīves esamībai, veicinot nopietnu sociālu mērķu sasniegšanu.
2. Adopcija ir civiltiesisks akts, ar kuru kāda persona pieņem citu bērnu par savu. Adopcija izbeidz juridiskās attiecības starp bērnu un viņa vecākiem un rada adoptētajam un adoptētājam vienlīdzīgas kā personiskās tā mantiskās tiesības un pienākumus kā dabiskā radniecība.
3. Adopcijas tiesiskos pamatus Latvijā nosaka virkne normatīvo dokumentu, kuru attīstība ir vērsta uz adopcijas procesa maksimālu sakārtošanu atbilstoši bērnu tiesībām un interesēm, mūsdienu sociālajām prasībām un starptautisko tiesību normām, taču vēljoprojām tiesību akti ir jāpilnveido.
4. Analizējot adopcijas tiesisko reglamentāciju un pastāvošo statistiku adopcijas jomā, jāsecina, ka adoptējamo skaits ar katru gadu pieaug un vēljoprojām pastāv virkne problēmu, kas kavē un liedz nodrošināt bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu interešu tiesisko aizsardzību.
5. Statistikas dati līdz 2017.gada 1.augustam adopcijas jomā Latvijā liecina, ka kopumā adoptējami ir 1301 bērn, no tiem iespaidīgs daudzums ir bērni ar invaliditāti – 398.…