Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:930031
 
Evaluation:
Published: 07.02.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 73 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    3
  IEVADS    4
  AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS    6
1.  ARHEOLOĢIJAS PIRMSĀKUMI LATVIJAS TERITORIJĀ 19.GS PIRMAJĀ PUSĒ    13
1.1.  Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrība    15
1.2.  Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība    18
1.3.  H.L.F.Brakela instrukcija arheoloģiskajiem izrakumiem    21
2.  AIZKRAUKLES SENVIETU KOMPLEKSA ATKLĀŠANA UN FR.KRŪZES ARHEOLOĢISKĀ DARBĪBA LATVIJAS TERITORIJĀ    25
2.1.  Fr.Krūzes arheoloģiskā darbība Latvijas teritorijā    27
2.2.  Aizkraukles kapulaukā iegūtie artefakti: ieroči, rotas, apģērba fragmenti. Fr.Krūzes dotais to raksturojums    29
2.3.  Aizkraukles kapulaukā atrasto priekšmetu etniskās identitātes meklējumi: Fr.Krūzes varjagu teorija    32
3.  ARHEOLOĢIJAS ZINĀTNE LATVIJĀ 19.GS OTRAJĀ PUSĒ    35
3.1.  K.Grēvinka, K.G.Zīversa un A.Buholca arheoloģiskā darbība 19.gs. otrajā pusē    36
3.2.  J.Ziemeļa devums arheoloģijas kā vēstures zinātnes nozares attīstībā    38
4.  ARHEOLOĢISKIE IZRAKUMI VIDZEMES UN KURZEMES GUBERĽĀS 19.GS OTRAJĀ PUSĒ    40
4.1.  Arheoloģiskie izrakumi Ludzas Odukalna kapulaukā    42
4.2.  Arheoloģiskie izrakumi Matkules kapulaukā    44
4.3.  Arheoloģiskie izrakumi Sabiles Krievu kapos    45
4.4.  Arheoloģiskie izrakumi Pungu kapulaukā    47
4.5.  Arheoloģiskie izrakumi Aizkraukles kapulaukā    49
5.  X VISKRIEVIJAS ARHEOLOĢIJAS KONGRESS    52
5.1.  X Viskrievijas Arheoloģijas kongresa ietvaros eksponētās izstādes    57
5.1.1.  Arheoloģijas izstāde    58
5.1.2.  Etnogrāfiskā izstāde    60
  SECINĀJUMI    63
  AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    66
Extract

SECINĀJUMI
Aplūkojot pirmos, 19.gs. pirmajā pusē sistemātiski veiktos arheoloģiskos izrakumus, pirmos zinātniskos ar arheoloģijas zinātni saistītos darbus, var nonākt pie secinājuma, ka 19.gs. sākumā vēl nevar runāt par jau attīstītu arheoloģijas zinātni, ar runāt tikai par arheoloģiju kā pagātnes, aizvēstures pētniecības metodes un vēstures zinātnes nozares rašanos. Šo laiku drīzāk var dēvēt par arheoloģijas zinātnes aizsākumiem. 19.gs. sākumā līdz pat 1840.g. nebija izstrādātas nekādas noteiktas metodoloģijas arheoloģisko priekšmetu klasificēšanā un analīzē. Situācija mainījās 1840.g. kad tika publicēta H.F. Brakela arheoloģisko izrakumu instrukcija. Par arheoloģijas zinātni, tās pašos pirmsākumos, galvenokārt interesējās vēstures entuziasti, tomēr tikai daţi no viľiem bija izglītoti un zinoši šai jomā. Plašākās sabiedrības aprindas arheoloģiju galvenokārt uztvēra kā iespēju paplašināt savas privātās kolekcijas.
Aplūkojot pirmo senatnes pētītāju: Kurzemes Literatūras un Mākslas un Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrību nodibināšanos, to darbību un arheoloģisko priekšmetu kolekcijas, jāsecina, ka biedrības deva lielu ieguldījumu arheoloģijas zinātnes attīstībā. Tās rosināja sabiedrību pievērsties vēstures pētniecībai, izdeva zinātnisko priekšlasījumu krājumus un citas nozīmīgas publikācijas, rūpējās par arheoloģisko pieminekļu un vēstures liecību saglabāšanu, dibināja Kurzemes Provinces un Rīgas muzejus, kas sekmēja pirmo arheoloģisko kolekciju sistemātisku veidošanu. Būtisks faktors, kas jāľem vērā aplūkojot pirmo senatnes pētītāju biedrību darbību ir tas, ka biedrības veidoja pārsvarā vācu muiţniecības elite un zinātniskie priekšlasījumi bija pieejami galvenokārt tikai biedrības biedriem.
Biedrību darbībā negatīvi tiek vērtēts tas, ka biedrību materiāli nebija pieejami pilnīgi visai sabiedrībai, bet gan tikai sabiedrības augstākajiem slāľiem, tādejādi nododot vēstures pētniecību pilnībā baltvācu pētnieku rokās. Tomēr nevar noliegt, ka pateicoties pirmo senatnes pētītāju biedrību centieniem tika nodibināti, jau minētie, pirmie vēstures muzeji, kas bija paredzēti plašam sabiedrības lokam. Muzejos parasti tika eksponēti visi tā krājumā esošie priekšmeti, tāpēc nevar runāt par atsevišķu ekspozīciju veidošanu, bet gan drīzāk par eksponēšanas principiem. Tas liecina par to, ka, lai gan biedrības aktīvi veidoja muzejus un muzeju eksponātu klāstā bija ievērojams arheoloģiskās kolekcijas, par muzeoloģiju kā par atsevišķu vēstures zinātni vēl nevar runāt.
Aplūkojot un analizējot H.F. Brakela sastādīto instrukciju arheoloģiskajiem izrakumiem, var secināt, ka tā ir ļoti nozīmīga profesionālās arheoloģijas attīstībā, jo tas ir pirmais mēģinājums izstrādāt noteiktu metodoloģiju ar kuras palīdzību pētniekam būtu iespējams precīzi fiksēt un sistematizēt atradumus, izvairoties no nepamatotiem apgalvojumiem un spriedumiem. Kā norāda H.L. Brakels pirmās atziľas un pētījumi jāveic sistemātiski, rūpīgi fiksējot visus apstākļus, ne tikai jāvāc senlietas ar mērķi vairot savas privātās kolekcijas.
Mūsdienās šai instrukcijai vērtība ir tikai kā vēstures avotam, jo tajā uzstādītie priekšnosacījumi, kas nepieciešami lai veiktu precīzus arheoloģiskos izrakumus vairs neatbilst mūsdienu arheoloģijas zinātnes prasībām.
Analizējot pirmos zinātniska rakstura darbus, kas veltīti arheoloģijas zinātnei, ka ievērojamākais no tiem minams Fr. Krūzes darbs Necrolivonica. Šis darbs satur ļoti daudz pretrunu un nepatiesu apgalvojumu, mūsdienās tas ir saglabājis savu nozīmi kā vēstures avots, bet nevar noliegt arī tā nozīmīgumu arheoloģijas zinātnes jomā. Lai gan Fr. Krūze savā darbā bija pieļāvis vairākas būtiskas neprecizitātes, viľu var dēvēt par arheoloģijas zinātnes aizsācēju Latvijā.
Kā būtisks „jaunievedums” arheoloģijas zinātnē jāmin fakts, ka Fr. Krūze, analizējot Aizkraukles kapulaukā atrastās kaulu paliekas, pirmais pievērsās jautājumam par šo skeletkapu etnisko piederību. Balstoties uz hronikām un arheoloģiskā materiāla Fr. Krūze rada pamatojumu sevis izstrādātajai varjagu teoriju, kas skaidroja atrasto apbedījumu etnisko piederību. Lai gan viľa laikabiedri un arī mūsdienu vēsturnieki vērtē negatīvi Fr. Krūzes centienus noteikt Aizkraukles kapulauka etnisko piederību, nevar noliegt, ka Fr. Krūze ar varjagu teorijas palīdzību ne tikai pievērsās etnisko procesu aizvēsturē atspoguļošanā un skaidrošanā Baltijas valstīs, bet arī rosināja citus 19.gs. vēstures pētniekus pievērsties šim jautājumam.
Negatīvi tiek vērtētas vairākas būtiskas neprecizitātes, kuras Fr. Krūze ir pieļāvis veicot arheoloģiskā materiāla analīzi. Fr. Krūze galvenokārt pievērsās jautājumam par šo artefaktu izcelsmes ģenēzi, nevis veica detalizētu priekšmetu analīzi un aprakstu. Izmantojot šo pieeju arheoloģisko priekšmetu analīzē, Fr. Krūze liedz iespēju mūsdienu vēsturniekiem – arheologiem turpināt pētniecisku darbu ar Aizkraukles senvietu kompleksa arheoloģisko materiālu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −51,45 €
Work pack Nr. 1249083
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register