Arodstresa vadības modelis uzņēmumā

Secinājumi
1) Stress pēdējos gados izplatās arvien straujāk. Tā pamatā ir krasi pieaugošais dzīves temps, intelektuālās un emocionālās slodzes kāpums darbā, fiziskās slodzes un kustību deficīts.
2) Stress var būt organisma fiziska reakcija uz jebkurām izvirzītajām prasībām vai kaitīgu ietekmi.
3) Pēc Eiropas darba apstākļu un dzīves apstākļu uzlabošanas (European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions) pētījuma veikšanas, katrs ceturtais darbinieks izjūt profesionālo stresu.
4) Darbinieki izjūt lielu stresu, kad darba mērķi ir neskaidri, ir prasību konflikts, ko uzstāda, darba ir pārāk daudz vai pārāk maz, kad darbinieki gandrīz nevar ietekmēt uz viņiem attiecināmo lēmumu pieņemšanu.
5) Lomu problēmas var kļūt par profesionālā stresa avotu.
6) Visi aptaujātie darbinieki ikdienā sastopas ar stresu, kas ir saistīts ar darbu. Atšķirība ir stresa līmeņos dažāda līmeņa darbiniekiem.
7) Darbiniekus vienmēr satrauc fakts, ka pietrūkst profesionalitātes, lai atrisinātu dažādas problēmsituācijas darbā, no kā rodas stress.
8) Par galvenajiem stresa cēloņiem darbinieki uzskata mazas karjeras iespējas, nepietiekamu atalgojuma līmeni, klientu problēmsituāciju risināšanu, lielu darba slodzi, laika ierobežojumu darba uzdevumu izpildei.
9) Lielākā daļa aptaujāto darbinieku uzskata, ka vadītāja loma stresa cēloņu mazināšanā ir nozīmīga.

Priekšlikumi
1) Uzņēmuma „X” darbinieku, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar klientu apkalpošanu, vadītājam ir jārāda ērti darba apstākļi (jānodrošina ērts datorgalds, pietiekams apgaismojums, jāierīko dators pēc ergonomikas standartiem, jāierīko kabinetā kondicionieris).
2) Darba autore uzskata, ka uzņēmumā „X” jābūt stresa vadīšanas modelim.
3) Uzņēmumam „X” jāpieņem darbā profesionāls psihologs, kura pienākumos būtu novērot darbiniekus, novērst stresa iespējamību.
4) Uzņēmuma „X” vadībai regulāri jārīko semināri par stresa problēmas aktualitāti, cēloņiem, mazināšanas iespējām (psiholoģiska rakstura).
…