Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
14,20
You save:
1,85 (13%)
Discounted price*:
12,35
Purchase
Add to Wish List
ID number:582394
Evaluation:
Published: 13.09.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 42 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    3
  Annotation    4
  Ievads    5
  Avotu un literatūras apskats    7
1.  Militārās stratēģijas jēdziens    14
2.  Amerikāņu militārās stratēģijas izvērtējums    18
2.1.  Kontinentālās armijas invāzija Kanādā    18
2.2.  Vašingtona defensīvā stratēģija    28
3.  Britu militārās stratēģijas izvērtējums    36
3.1.  Ņujorkas stratēģiskā nozīme    36
3.2.  Militārās operācijas ziemeļos – Saratogas un Filadelfijas kampaņa    40
3.3.  Britu stratēģija dienvidos    49
  Secinājumi    67
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    73
  Pielikums    79
Extract

Savukārt Kontinentālās armijas virspavēlnieka Džordža Vašingtona piekoptā kara stratēģija vēstures literatūrā tiek vērtēta diez gan pozitīvi, lai gan daudzi autori atzīst, ka nemaz citas iespējas, kā vienīgi defensīva kara pieeja, Vašingtonam un tā karaspēkam nemaz arī nebija. Vēsturnieki norāda, ka tā sauktā Fabiāna stratēģija lielākoties tika īstenota tādēļ, ka bija pamats aizdomām, ka britu militārās stratēģijas galvenais mērķis tiks tēmēts pret to, lai iznīcinātu Vašingtona vadīto karaspēku. Līdz ar to pēc zaudētās Ņujorkas pilsētas, kas no stratēģiskā viedokļa, bija nozīmīgākais priekšpostenis kontinentā, Vašingtons pēc saviem vārdiem sāka realizēt tā saukto “priekšposteņu karu”, kas līdzīgi kā Hannibāla variantā paredzēja novājināt pretinieku caur ilgstošu un nogurdinošu karadarbību. Autori atzīst, ka stratēģijai bija arī savi trūkumi, jo regulāri tika zaudētas arvien jaunas pilsētas un ostas, kas tādējādi izraisīja arī zināmu kritiku pret Vašingtona vadību Kontinentālās armijas virspavēlniecības statusā, taču no otras puses tāda bija Fabiāna stratēgijas būtība, kuras galvenais mērķis bija nepārtraukt karadarbību un saglabāt dzīvotspējīgu revoluvionāro karaspēku. Ne velti starp izteiktajiem vērtējumiem tika atspoguļota koncepcija, kurā par Vašingtona lielāko panākumu dēvē tieši Kontinentālās armijas paglābšanu no ielenkuma vai iznīcības. Tā rezultātā britu karaspēka vienībām nācās ieņemt arvien jaunas teritorijas, lai
nepeiļautu, ka Vašingtona komandētā armija iegūtu atelpu no nepārtrauktās vajāšanas. Taču lords Džermains nekādi nevarēja saprast, kādēļ, ikreiz uzzinot, ka britu ģenerāļi Ziemeļamerikā bija izcīnījuši kārtējo panākumu, viņi momentāli pieprasīja arvien jaunus papildspēkus; tā it kā paši būtu drīzāk piedzīvojuši kārtējo neveiskmi.213
Šo aspektu vēsturnieki lielākoties skaidro ar faktu, ka Fabiāna stratēģijas dēļ britu militārajai uzvarai bija sava jēga tikai tādā gadījumā, ja britiem pēc ieņemtā objekta vai teritorijas izdevās to saglabāt arī savā kontrolē. Līdz ar to, jo lielāki bija britu armijas izcīnītie panākumi kaujas laukā, jo arvien vairāk bija nepieciešami papildus karavīri no Eiropas, kas šos ieņemtos objektus spētu arī noturēt. Pie tam nemitīgie partizānu uzbrukumi, ko pret britu nocietinātajiem priekšposteņiem veica koloniālās milicijas vienības, bieži vien ļāva atkarot kādu notiektu apgabalu no britu karaspēka kontroles. Tādējādi šāds karadarbības raksturs nenoliedzami novājināja Lielbritānijas kaujas spējas karā ar nepiekāpīgo amerikāņu cīņasparu, kas pēc ilgstoša un nogurdinoša konflikta, kurā galvenokārt pašu britu stratēģisko prioritāšu nevienprātības dēļ, tika zaudēts karš, kuram pēc idejas varēja pielikt punktu jau 1777. gadā.
Tomēr, lai gan Amerikas piekoptā Fabiāna stratēģija tiek vērtēta atzinīgi, daudzi autori ir pārliecināti, ka drīzāk Lielbritānijas īstenotās kļūdas tās militārajā stratēģijā noveda pie iznākuma, kurā amerikāņiem izdevās izcīnīt savu neatkarību. Ne velti apskatītajās nodaļās tika parādīts, ka historiogrāfijā ir sastopamas nostādnes, kas galīgo Amerikas uzvaru pār Lielbritāniju interpretē ar vairākiem apstākļiem, kurās britu vadošās militārpersonas vai nu pārrēķinājās vai arī nespēja realizēt savus stratēģiskos nolūkus savstarpējo domstarpību dēļ. Vārdu sakot, starp šiem apstākļiem ir minami tādi faktori kā lojālistu atbalsts cīņā pret impērijas dumpiniekiem, Francijas iesaistīšanās karadarbībā pret Lielbritāniju un nevienprātība, kas starp britu vadošajiem komandieriem valdīja militāri stratēģisko prioritāšu noteikšanā.…

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,90 €
Work pack Nr. 1355950
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „ASV Neatkarības kara militāri stratēģisko aspektu historiogrāfija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/582394

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register