Atpūtas kompleksa "Minhauzena Unda” darbības izvērtējums un attīstības iespējas

Diplomdarba tēma ir „Atpūtas kompleksa „Minhauzena Unda” darbības izvērtējums un attīstības iespējas”.
Diplomdarba mērķis ir izvērtēt atpūtas kompleksa „Minhauzena Unda” darbību un novērtēt iespējamo tālāko attīstību tūrisma nozarē.
Darbs sastāv no ievada, pamatdaļas, secinājumiem un priekšlikumiem. Pamatdaļu veido trīs nodaļas:
1.nodaļā sniegts atpūtas kompleksu un tūrisma vispārīgs raksturojums, kurā ir norādīts tūrisma nozīmīgums valsts ekonomikā un Saulkrastu pilsētas ieinteresētība atpūtas kompleksu nepieciešamībā pilsētas tūrisma attīstības veicināšanā.
2.nodaļā ir apskatīta un raksturota konkrētā tūrisma objekta – atpūtas kompleksa „Minhauzena Unda” darbība, vērtējot gan vadību, gan tiešo tūrisma objekta produktu, tā cenas. Šajā nodaļā apskatītas personāla problēmas un dots uzņēmuma vispārējais novērtējums pēc SVID analīzes.
3.nodaļā autore izvēlējusies parādīt mārketinga vērtību tūrisma nozarē, minot arī atpūtas kompleksa „Minhauzena Unda” veiktās un plānotās mārketinga aktivitātes. Šo nodaļu autore veidojusi kā attīstības perspektīvu izvēlētajam tūrisma objektam, jo saredz tā tālāku konkurētspēju ar citiem līdzvērtīgiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Noslēgumā izstrādāti priekšlikumi, kas pamatoti uz izdarītajiem secinājumiem.
Diplomdarba mērķis ir izvērtēt atpūtas kompleksa „Minhauzena Unda” darbību un novērtēt iespējamo tālāko attīstību tūrisma nozarē.
Mērķa sasniegšanai autore izvirza sekojošus darba uzdevumus:
1)iepazīties ar literatūras avotiem un teorētiski pamatot atpūtas kompleksu lomu tūrisma attīstībā;
2)raksturot uzņēmuma „Minhauzena Unda” darbību, izvērtēt personālu un dienestu darbību;
3)izvērtēt uzņēmuma mārketinga darbību, izmantojot Portfolio matricu;
4)veikt pētījumu tālākās attīstības iespēju izvērtēšanai;
5)izteikt secinājumus un priekšlikumus.
Mūsdienās tirgus ir tas, kas nosaka, būt vai nebūt uzņēmumam, lai veiksmīgi attīstītos gan ražošana, gan pārdošana. Pircēji norāda uz uzņēmuma preču vai pakalpojumu trūkumiem, to neatbilstību patērētāja vajadzībām, piespiežot uzņēmēju domāt par sava piedāvātā produkta efektivitāti, jo katra uzņēmēja darbības mērķis ir gūt iespējami lielāku peļņu savam saražotajam produktam. Palielinoties konkurences cīņai arī tūrisma industrijā, uzņēmēji vairāk pievērš uzmanību tādiem kritērijiem kā kvalitāte, drošības garants un atpazīstamība. Preču un pakalpojumu patērētāji vēlas saņemt vairāk un kvalitatīvāk par zemāku cenu, un ne katrs uzņēmējs prot ar šo uzdevumu tikt galā. Palielinoties produkta drošībai un atpazīstamībai, uzņēmējs var būt pārliecināts par savas preces vai pakalpojuma noietu pie mūsdienu tirgus ekonomikas.
Redzot kā tūrisma industrija Latvijā paplašinās, mārketingam tiek pievērsts vairāk uzmanības. Viesmīlības uzņēmumi sāk vairāk domāt par savu mērķauditoriju, cenšas noturēt visus esošos klientus un domā par jaunu klientu piesaisti. Kaut arī tūristu skaits mūsu valstī ar katru gadu palielinās, viesmīlības uzņēmumos viesu skaits proporcionāli nepalielinās, pieaugot līdzvērtīgiem konkurentiem. Līdz ar to vēl jo vairāk tiek domāts, ar ko tad konkrētais uzņēmums ir labāks/sliktāks par citiem, un kā savu pakalpojumu realizēt veiksmīgāk.
Par savu diplomdarba pētījuma objektu autore izvēlējusies atpūtas kompleksu Saulkrastos „Minhauzena Unda”, vadoties no vairākiem aspektiem:
1)tas ir jauns viesmīlības uzņēmums , tāpēc ir interesanti vērot, kā tas izveidojies;
2)darba autore strādāja minētajā uzņēmumā no tā atklāšanas dienas, kas dod zināmas priekšrocības uz informācijas precizitāti un objektivitāti;
3)uzņēmuma atrašanās vietas dēļ, jo šodien Latvijas tūrisma speciālisti uzsvaru liek arī uz jūrmalas piedāvājumiem un ‘Minhauzena Unda” atrodas tieši pie paša Rīgas jūras līča.
Šobrīd, kad jau esam Eiropas Savienības dalībvalsts, katrs uzņēmējs jo īpaši sāk domāt par sava uzņēmuma dzīvotspēju. Lai izvērtētu savas esošās pozīcijas un domātu par nākotni, uzņēmēji analizē savu preci vai pakalpjumu, ko viņš līdz šim ir piedāvājis. Tā stiprās un vājās puses, kā arī iespējamos riska faktorus un iespēju ieguldīt līdzekļus attīstībā vai nu jau esošā produkta uzlabošanai, vai pilnīgi jaunas preces vai pakalpojuma radīšanā un attīstībā. Tiek veiktas mārketinga analīzes, lai noturētu un attīstītu šo pieprasījumu tirgū. Vai šobrīd varam teikt, ka visi tūrisma nozarē strādājošie būtu gatavi un atbilstoši Eiropas valstu prasībām un turpmākām attīstības tendencēm?
Autore raksturo uzņēmuma vispārējo piedāvājumu un novērtē veiktās aktivitātes savu pozīciju noturēšanai tirgū pēc vairākām mārketinga metodēm:
SVID matricas, izvērtējot vispārējo uzņēmuma produkta piedāvājumu;
Portfolio metodes, analizējot mārketinga aktivitātes.
1.Atpūtas kompleksu nozīme un vērtība tūrisma nozarē

Atpūtas tūrisms nozīmē ceļošanu ar mērķi atpūsties, atjaunojot garīgos un fiziskos spēkus, dažādojot ikdienas dzīvi. Nostiprinot veselību, izmantojot mežu un ēdiens resursus/ reljefu/ ainavu pievilcību. [6; 185]
Ne reti tiek jautāts, ar ko no tādām apmešanās vietām kā viesnīcas, atšķiras moteļi, lauku mājas vai jauniešu tūristu mītne? Atšķirība ne vienmēr ir skaidri saredzama. Grūti vienoties par universālu, visaptverošu definīciju, kurā skaidri būtu pateikts un nodalīts viesnīcas jēdziens no citiem izmitināšanas uzņēmumiem. Viesnīca pamatdefinīcijās tiek definēta kā uzņēmums, kura pamatmērķis ir nodrošināt apmešanās iespējas plašai sabiedrībai un kas piedāvā vienu vai vairākus no tālākminētajiem pakalpojumiem: ēdienus un dzērienus; numurus; apkalpošanu numuros; dažādu dienestu pakalpojumus; mēbeļu un kustamā īpašuma lietošanu. [25; 3 - 4]
Atpūtas kompleksus jeb atpūtas viesnīcas parasti izvēlas, dodoties atpūtā, jo tās lielākoties atrodas tālu no apdzīvotām vietām – kalnos, eksotiskās vietās, uz salām. Tām raksturīgas elpu aizraujošas ainavas, tur pastāv arī atveseļošanās iespējas. Tajās ir plaša ēdienu izvēle, ir sulaiņi. Apkalpošana istabās. Daudzas šādas atpūtas viesnīcas piedāvā viesiem slēpošanu, golfa un tenisa spēles, jāšanu, burāšanu. Atpūtas kompleksi cenšas radīt viesiem neaizmirstamus iespaidus, cerot, ka tie atgriezīsies un labprāt pastāstīs par pieredzēto arī citiem. Tajos parasti ir sociālais direktors, kurš organizē dažādus pasākumus, un te valda atpūtas un relaksēšanās atmosfēra. [17; 157]
“Tūrisms ir nozare, kas balstās uz cilvēku vēlmi ceļot. Vēlme ceļot piemīt katram, un tūrisms ir nozare ar milzīgām izaugsmes iespējām” (A.E.Saviņaks, PTO ģenerālsekretārs). Arī mūsu sabiedrība un ekonomika nav izņēmums, jo Latvijas tūrisma nozare apkalpo daudzus vietējos un ārzemju tūristus un Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi ceļotāji. Tā kā tūristu vajadzības ir dažādas, tūrisms caurvij visu tautsaimniecību, tā rosina un aktivizē attīstības procesus arī tieši ar tūrismu nesaistītās nozarēs.
Latvijas valsts tūrisma politikas mērķis veidojot Latviju par pievilcīgu un daudzveidīgu tūrisma zemi, kurā tūrisma nozare ir labi organizēta, saimnieciski un sociāli efektīva, vidi saudzējoša, droša un arī ceļ Latvijas starptautisko tēlu. Bet tajā pašā laikā Latvijas valdība ieinteresēta, lai Latvijas iedzīvotāji vairāk ceļotu un iepazītos ar savu valsti, kas arī ļauj mazināt valūtas izvešanu no valsts, tas nozīmē palielināt valsts kasi. Vietējā tūrisma stabila situācija ir liela priekšrocība valsts starptautiskā tūrisma attīstībai.
Tautsaimnieciskā ziņā tūrisms pilda vairākas funkcijas:
Tautsaimniecības bilance var tikt uzlabota ar ieņēmumiem, ko dod no ārvalstīm iebraukuši tūristi; nodarbinātības funkcija izskaidrojama ar to, ka tūrisms rada darbavietas, it īpaši, kas attiecas uz viesmīlības, gastronomijas, atpūtas un izklaides jomām, kurās cilvēku darbaspēks un atbalsts ir grūti aizstājams vai racionalizējams. Pie tam darbs šajās jomās ir bieži saistīts ar neizdevīgiem darba laikiem, tas ir vairāk vai mazāk atkarīgs no sezonas, tam ir augstas prasības personīgā ziņā pie zemām algām un nepieciešamības pēc ģimenes locekļu darba;
Ieņēmumu funkcija pastāv tajā apstāklī, ka tūristu tērētā nauda veido ienākumus attiecīgu pakalpojumu piedāvātājiem, kas ir kā ienākums, kurš tiek aplikts ar nodokli un nāk par labu arī valstij;
Tūristam ir arī pievienotās vērtības radīšanas funkcija, ciktāl tas dod ierosmi vairot vērtību ar darba, apvidus un kapitālieguldījumu palīdzību (piemērām, tūristiem pievilcīgā infrastruktūras veidā);
Tūrisma izlīdzināšanas funkcija raksturo to, ka neattīstītos novados ieņēmumi no tā kalpo kā papildu ienākumu avots, kas dod ieguldījumu šo novadu iesaistei ar tur esošo uzņēmumu starpniecību tautsaimnieciskajā apritē. [27; 156 – 157]
Tādā veidā tūrisms ir pakalpojumu un produktu komplekss, kas kalpo, lai apmierinātu patērētāju, uzņēmumu un sabiedrības pieprasījumu pēc iekšzemes un ārvalstu ceļojumiem. Tūristu vajadzību dažādība un tas, ka ar tūrismu saistītie pakalpojumi un produkti tiek pirkti pirms ceļojuma, ceļojuma laikā un pat atgriežoties no tā, tūrisma nozari padara par tādu, kas caurvij visus tautsaimniecības sektorus. Ilgtspējīgas tūrisma attīstības interesēs ir svarīga visu tūrisma veidu attīstība, kas nodrošina vides, sociālo, ekonomisko un kultūras vienotību un draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Tāpēc demokrātijas apstākļos tūrisma nozare atstāj paliekošu ietekmi uz sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Latvijas interesēs ir, lai tās tūrisma biznesa attīstības pamatā būtu intelekta dimensija, lai Latviju apmeklētu tūristi, kuri tiecas uzzināt kaut ko jaunu un spētu apmierināt savu zinātkāri par tautas vēsturi, kultūru un pilnvērtīgi apvienotu to ar atpūtu un izklaidi. Tas nozīmē, ka uz Latviju nebrauks tūristi, kuriem atpūta saistās ar peldēšanos siltos ūdeņos vai slēpošanu kalnos. Taču liela daļa tūristu, aizbraucot no Latvijas, atzīst, ka neesot gaidījuši, ka Latvijā ir tik daudz, ko redzēt no dabas un cilvēku dabiskuma, kas citās vietās vairs nav saskatāms. Latvijas neskartā un mazāk pārveidotā daba pasaules tūrisma tirgū, kas alkst pēc jauniem produktiem, varētu būt tāds kā atklājums. [27; 156 – 157]…