Atteikšanās no alkohola, narkotisko, psihotropo, tokisko un citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana

NOBEIGUMS
Maģistra darba izvirzītais mērķis ir sasniegts – ir izpētīts Krimināllikuma 262.1 panta – tiesiskais regulējuma, vēsturiskie aspekti un attīstība, īsumā analizēta Latvijas Republikas tiesu prakse augstākminētā panta piemērošanā, kā arī noskaidrota ārvalstu prakse šajā jomā. Krimināllikuma XXI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību” ietvertie noziedzīgie nodarījumi apdraud sabiedriskās drošības intereses dažāda veida transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas jomā, kas ir kā galvenais tiešais apdraudējuma objekts, savukārt kā papildus tiešais objekts var būt personas dzīvība, veselība, kā arī mantiskās intereses. Krimināllikuma nodaļā ietvertajām krimināltiesību normām galvenokārt raksturīgs tas, ka to dispozīcijas lielākoties veidotas kā blanketas, jo attiecīgie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, ietverti citos tiesību aktos, kas uzliek procesa virzītājam pienākumu precīzi konstatēt, kādi tieši noteikumi pārkāpti vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā . Nodaļā ietvertie noziedzīgie nodarījumi konstruēti kā materiāli sastāvi, kuros ietvertas ne tikai pazīmes, kas raksturo pašu nodarījumu, proti, darbību vai bezdarbību, bet arī konkrētas kaitīgās sekas, kas nosaka šo nodarījumu kvalifikāciju, kā arī šādos materiālos sastāvos subjektīvo pusi nosaka vainīgās personas attieksme pret kaitīgajām sekām, kas var būt tikai neuzmanības formā, līdz ar ko secināms, ka šādi nodarījumi kopumā tiek uzskatīti par izdarītiem aiz neuzmanības, kaut arī attiecīgie noteikumi var tikt pārkāpti ar nodomu, proti, tīši.
Krimināltiesību teorijā un tiesu praksē ir nostiprināts viedoklis, ka, neatkarīgi no tā, vai ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi ir pārkāpti tīši vai aiz neuzmanības, ja kaitīgās sekas iestājušās neuzmanības dēļ, noziedzīgais nodarījums kopumā atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības . …