Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšana ķīmijā

Darbs sastāv no ievada, četrām daļām, secinājumiem un sešiem pielikumiem.
Autore ir beigusi pārtikas produktu tehnoloģijas studiju programmu, 5 gadus strādājusi par ķīmijas skolotāju un 2 gadus strādājusi par izglītības metodiķi.
Darbā risināta aktuāla problēma par objektīvu mācību sasniegumu vērtēšu visā izglītības procesā, kurai pārmaiņu laikā tiek piedāvāti dažādi risinājumi.
Darba mērķis ir izstrādāt atbilstošas, drošas un ticamas mācību sasniegumu vērtēšanas metodes ķīmijā.
Pirmajā daļā dots vispārīgs pusaudžu un jauniešu vecumposma personības psihiskās attīstības raksturojums dažādu autoru koncepcijās.
Otrajā daļā dots vispārīgs skaidrojums par mācību procesa galvenajiem elementiem un mācību sasniegumu vērtēšanas nozīmi izglītības saturā.
Trešajā daļā dots vērtēšanas procesa raksturojums nozīmīgāko autoru skatījumā un autores pieredze par vērtēšanas organizēšanu ķīmijā. Aplūkoti svarīgākie principi, kuri jāievēro, veidojot kvalitatīvus pārbaudes darbus.
Ceturtajā daļā dots pedagoģiskā eksperimenta izklāsts par droša un ticama pārbaudes darba ietekmi uz mācību sasniegumu objektīvu vērtējumu.
Nozīmīgākie secinājumi. Jebkurš mācību sasniegumu novērtējums motivē audzēkņus tālākam mācību darbam. Nozīmīga ir prasmju, attieksmju un spēju vērtēšana ķīmijā. Drošs un ticams pārbaudes darbs objektīvi novērtē audzēkņu mācību sasniegumus
Mācību sasniegumu kvalitatīvai vērtēšanai ir būtiska nozīme izglītības procesā, tāpēc maģistra darbā apzinātajai metodikai ir praktiska nozīme skolas pārbaudes darbu veidošanā.
Adresāti: visu priekšmetu skolotāji, metodiķi, direktoru vietnieki mācību darbā un citi interesenti.
Audzēkņu izglītības apguves līmeņa vai iegūto mācību sasniegumu vērtēšana ir process un rezultāts, kuru realizējot var iegūt reālu priekšstatu par izglītības sistēmas spēju vai nespēju īstenot tās mērķus un uzdevumus. Skolotājiem jānodrošina ikvienam audzēknim vienādas iespējas saņemt objektīvu vērtējumu par viņa mācīšanās rezultātu.
Ar iegūto zināšanu vērtēšanu saistītie jautājumi, īpaši profesionālajā izglītībā, Latvijā ir maz pētīti, maz apkopojošas literatūras. Ir tikai nedaudzi nozīmīgu autoru darbi, kuri veltīti pedagoģiskā novērtējuma problēmām, tāpēc izvēlētā maģistra darba tēma ir īpaši aktuāla un nozīmīga. Profesors I. Beļickis (1995.) uzsver, ka pēdējos gados izglītības vērtēšana un pedagoģiskā procesa vērtēšana tiek ievērojami aktualizēta. Salīdzinot neseno pagātni ar šodienu, var teikt, ka agrāk lietoja vārdus „kontrole”, „inspicēšana” u.tml. Tagad biežāk „vērtēšana”, „izvērtēšana”, „novērtēšana”, „novērtējums”. Tāpat tiek uzsvērts, ka iepriekš vērtējums bija tikai kā līdzeklis skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu izmērīšanai, tad tieši šobrīd tiek likts uzsvars uz pašnovērtējuma nozīmi vērtēšanas sistēmā, tomēr maģistra darbā netiek veikta sīkāka pašvērtējuma izpēte. Literatūras avotos tiek norādīts, ka tas ir nākotnes attīstības modelis, kurā mācīšanās un mācīšana, novērtējums un pašnovērtējums būs integrēti procesi (Dochy, 2002.). Galvenā atšķirība šīs problēmas sakarā, ir tas, ko spēcina izglītības humānā paradigma, proti, kontrolei jāiet kopsolī ar paškontroli, vērtēšanai – pašvērtēšanu. Tātad atšķirīgais tiek izteikts ar šo „paš...”.Tas tad arī ir nākamais solis šīs problēmas nostādnes un risinājuma sarežģītības pieauguma virzienā. Un tas ir ļoti būtisks (Beļickis, 1995.). K. Kincels (Künzel, 1999.) pauž viedokli, ka diskusijas par vērtēšanu risinās arī visā pasaulē, jo notiek paradigmu maiņa pedagoģijas teorētiskajā pašanalīzē. Gadsimtu maiņas laikā vērtēšanas jautājums ieguva zinātnieku valodā nosaukumu „Gadsimtu mijas problēma”(Millenium problem, Künze, 1999., McBeath; Sugimine, 2003.), jo tiek izmainīta izglītības izpratne globālā līmenī. Problēmas aktualitāti, kā rāda prakse, pastiprina arī fakts, ka skolotāji pieļauj neprecizitātes un izjūt grūtības realizējot šo vissarežģītāko pedagoģiskā procesa elementu – audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanu. Visi skolotāji vēlas, lai audzēkņi iemācītos domāt - analizēt, sintezēt un vērtēt, taču pieļauj kļūdu veidojot pārbaudes darbus, kuri burtiski mēra grāmatā dotās zināšanas vai to, kas iepriekš pateikts klasē. Tāpat šobrīd aktuāli ir izskaust nobeiguma vērtēšanā tādas vērtēšanas metodes kā vienkāršos testus, kuri sastāv tikai no atbilžu izvēles uzdevumiem, jo tie tikai trenē audzēkņus atcerēties faktus, bet nevērtē audzēkņu mācību sasniegumus augstākajā līmenī. Tā vietā jāievieš autentiskās vērtēšanas metodes, piemēram, droši un ticami kombinētie pārbaudes darbi, kuri ķīmijā vērtē audzēkņu teorētiskās zināšanas un praktisko sniegumu. To norāda arī jaunākās tendences ķīmijas satura izmaiņās, kuras nosaka, ka vērtēšana jāvirza tā, lai uzdevumi būtu pēc iespējas tuvāki tām norisēm, ko audzēkņi veic ikdienas dzīvē. Autore uzsver, ka tad ir iespējams novērtēt audzēkņa attieksmes ķīmijai svarīgu problēmu risināšanā, kas šobrīd ir īpaši aktuāli, lai aktualizētu dabaszinātņu nozīmi izglītības sistēmā. Arvien lielāku nozīmi un praktisko pielietojumu iegūst datoru izmantošana vērtēšanā, kas piedāvā izveidot pārbaudes darbus, kas imitē darba problēmu. Autore iesaka šādu vērtēšanas metodi, jo tā ir ievērojami lētāka, kas ķīmijā ir īpaši nozīmīgi, jo tā iespējams ieekonomēt dažādas ķimikālijas. Taču šeit nepieciešama skolotāju prasme darboties ar datoru, kas ne vienmēr lauku skolās ir iespējams. Izvirzītā problēma galvenokārt tiek aplūkota profesionālās izglītības sistēmas līmenī, tāpēc maģistra darbā iegūtā informācija un pētījumi izmantojami arodskolu un tehnikumu pedagoģiskajā praksē.
Profesionālās izglītības sistēmā autore strādā un māca ķīmiju piekto gadu, tāpēc ir radusies nepieciešamība plašāk un pamatīgāk veikt audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas metodikas izpēti, izstrādni, analīzi un apkopojumu, jo tas ļoti atvieglo skolotāja pedagoģisko darbu, kā arī audzēkņiem ir precīzi zināmi kritēriji, kuri nepieciešami pozitīva mācību sasniegumu vērtējuma ieguvei mācību procesa laikā un noslēgumā. Strādājot šajā izglītības sistēmā, ļoti nepieciešams iegūt plašākas zināšanas par mācību procesa vērtēšanas daudzveidību, jo skolotājam bieži mācību priekšmeta noslēgumā jāsastāda un jāorganizē eksāmens, kur jāprot objektīvi novērtēt audzēkņa zināšanas. Autorei ir iespējas salīdzināt pedagoģiskā darba specifiku profesionālās izglītības un vispārizglītojošās skolās, jo, paralēli pamatdarbam Zaļenieku arodvidusskolā, pedagoģiskā pieredze ir uzskārta, strādājot par ķīmijas skolotāju Jelgavas rajona Neklātienes vidusskolā. Problēmas risināšanas subjektīvo nepieciešamību pastiprina arī vēlme uzlabot Zaļenieku arodvidusskolas metodisko darbu, kuru autore skolā organizē un plāno, strādājot kā izglītības metodiķe. Izzinot mācību sasniegumu vērtēšanu ķīmijas stundās iegūtās zināšanas noder vērtēšanas procesa pilnveidei Zaļenieku arodvidusskolā – pētījuma laikā paralēli maģistra darbam tika izstrādāts nolikums par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu un pilnveidota eksāmenu sastādīšanas metodika, kas sīkāk maģistra darbā netiek apskatīta. Veicot pētījumu par audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas metodiku, autore gūst gandarījumu par iegūto rezultātu, kad ikdienas darbs skolotājam vērtēšanas metožu izvēlē un pārbaudes darbu sastādīšanā nesagādā grūtības un pats vērtēšanas process kļūst patīkams, ja ir zināma metodika kā pareizi novērtēt audzēkni, lai vērtējums būtu objektīvs.
Ķīmijas priekšmeta mācību sasniegumu vērtēšanas metodika atšķiras no citiem mācību priekšmetiem, jo vērtējumā jāiekļauj teorētisko zināšanu apguves līmenis un prasme veikt ķīmijas eksperimentu. Tāpēc lai izpildītu šos nosacījumus plašāk tika veikta vērtēšanas metožu izpēte, pārbaudes darbu veidošanas metodika un izstrādātās noslēguma ieskaites neorganiskajā ķīmijā aprobācija ķīmijas skolotāju un audzēkņu vidū. Ieskaites darba saturs atbilda droša un ticama pārbaudes darba struktūrai.
Ķīmijas skolotāju ekspertu grupai tika iesniegts komplekts izvērtēšanai, kurš sastāvēja no pārbaudes darba programmas un tā izpildes instrukcijas, ieskaites neorganiskajā ķīmijā un mācību priekšmeta programmas. Vērtēšana tika veikta pēc autores izveidotas shēmas, kuras sastādīšanai izmantoti Dž. Betela (G. Bethell) un Dz. Albrehtas(1998.) ieteikumi. Rezultātā autore ieguva skolotāju vērtējumu par pārbaudes darba objektivitāti, drošumu, testelementu/uzdevumu ticamību un piemērotību arodvidusskolas audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanai. Ar Kendela W testa palīdzību noteica korelāciju starp dažādo ekspertu novērtējumiem kā rezultātā pieņēma izvirzīto hipotēzi un noteica, ka pastāv sakarība starp dažādu skolotāju novērtējumiem.
Pēc skolotāju ekspertu grupas izvērtējuma ieskaites darbs neorganiskajā ķīmijā tika aprobēts audzēkņu izlases kopai, kas reprezentēja visu mērķgrupu. Iegūtos rezultātus autore salīdzināja ar audzēkņu vidējo atzīmi semestrī un atzīmi par vienkāršu testu, kurš veidots tikai no atbilžu izvēles uzdevumiem un neatbilst droša un ticama pārbaudes darba struktūrai. Rezultātā autore ieguva datus, kurus izmantoja pārbaudes darba statistiskajai analīzei un tā drošuma un ticamības pierādīšanai. Vispirms tika noteikti - testelementu/uzdevumu grūtības pakāpe un izšķirtspēja (diskriminācijas koeficenta aprēķināšana), lai autore uzzinātu kurus testelementus/uzdevumus jāatstāj pārbaudes darbā un kurus jāpārstrādā.
Lai noteiktu vai ir novērojama ietekme uz audzēkņu mācību sasniegumiem, izmantojot izstrādāto noslēguma pārbaudes darbu, autore aprēķiniem pielietoja Spīrmena rangu korelācijas koeficentu un secināja, ka tam ir augsta korelācija, tāpēc ir iespējams panākt objektīvu audzēkņu mācību sasniegumu vērtējumu.
Pētījuma objekts: Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas process Zaļenieku arodvidusskolā.
Pētījumu priekšmets: Mācību sasniegumu vērtēšanas metodes ķīmijā
Darba mērķis: Izstrādāt atbilstošas, drošas un ticamas mācību sasniegumu vērtēšanas metodes ķīmijā.
Hipotēze: Izstrādājot drošas un ticamas mācību sasniegumu vērtēšanas metodes ķīmijā iegūs objektīvu audzēkņu izglītības apguves līmeņa novērtējumu.
Darba uzdevumi:
1.Pedagoģiski psiholoģiskās literatūras analīze par arodvidusskolas audzēkņu vecumposmu īpatnībām, mācīšanās motīvu ietekmi uz mācību sasniegumiem, vērtēšanas procesu un tā vietu mācību procesā.
2.Piemērotu mācību sasniegumu vērtēšanas metožu ķīmijā atlase, pārbaudes darbu veidošanas metodikas apzināšana un noslēguma pārbaudes darba izstrādāšana.
3.Izstrādātā noslēguma pārbaudes darba aprobācija.
4.Pārbaudes darba statistiskā analīze.
Pētījuma teorētiskais pamats. Nepieciešamie pētījumi tiek veikti gan balstoties uz piecu gadu pedagoģisko pieredzi, gan uz literatūras avotiem, profesionālās izglītības dokumentiem, kā arī izmantojot dažādos kursos iegūto informāciju un zināšanas. Darbā autore balstās uz vairāku autoru kā Geidža N. L., Berlinera D. C., Kangro A., Geskes A., Žoglas I., Albrehtas Dz., Lernera I., Maslo I., Zelmeņa V., Laužacka R., Ēriksona Ē., Gudjona H., Kembela D., Amonošvili Š. un citu autoru atziņām. Var minēt dažus nozīmīgu autoru darbus, kuri veltīti pedagoģiskā novērtējuma problēmām: V.G.Ananjevs “Pedagoģiskā vērtējuma psiholoģija”. - M., 1980; Š.A.Amonašvili “Apmācība. Atzīme. Vērtējums”. - M., 1980; “Vērtējums un pedagoģiskās darbības prognozēšana”. - M., 1984; V.M.Polonskijs “Skolēnu zināšanu vērtējums”. - M., 1981.…