Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Banku aktīvās operācijas ir kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu. Banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas. Ar aktīvām operācijām bankas iegūtos naudas līdzekļus izvieto atbilstoši to pieprasījumam.
2. Komercbankās no vienas puses noguldīto līdzekļu kvalitāte balstās uz tās stabilitāti. Jo augstāka ir noguldīto līdzekļu kvalitāte, jo augstāka ir bankas likviditāte. Jāņem vērā bankas nepieciešamība pēc likviditātes prognozēšanas, kas ir viens likviditātes efektīvas pārvaldīšanas noteikumiem.
3. Īpaša nozīme likviditātes problēmu noteikšanā ir resursu termiņu analīzei. Operatīvai likviditātes problēmu risināšanai bankām ir jāizmanto tādi līdzekļu avoti, kuru piesaistīšana var notikt momentāli.
4. Ārējo faktoru vadīšanas iespējas ir ierobežotas, bet tomēr, operatīvi reaģējot uz šo faktoru izmaiņām, bankai ir iespēja mazināt to iedarbību un novērst iespējamos zaudējumus.
5. Banka nevar ietekmēt vai izmainīt faktorus, kas saistīti ar aizņēmēju, bet objektīvi novērtējot šos faktorus, banka var izstrādāt noteiktu faktoru vadīšanas stratēģiju, lai mazinātu to negatīvo ietekmi.
6. Kopumā tekošā konta negatīvais saldo ir signāls, kas nākotnē var novest pie valūtas krīzes ar negatīvu ietekmi uz komercbankas sistēmas likviditāti, tādējādi ietekmējot komercbankas sistēmas stabilitāti.
7. Politiskā situācija valstī ietekmē starptautiskās reitinga aģentūras piešķirtos finanšu un kredīta reitingus valstij, kas savukārt ietekmē piešķirto reitinga līmeni komercbankas sistēmas dalībniekiem - komercbankām - un tās spēju piesaistīt resursus starptautiskajos finanšu tirgos ar izdevīgiem nosacījumiem.
8. Iekšējie, ar banku saistītie faktori ir attiecināmi uz vadības problēmām, finanšu pakalpojumu sniegšanu un ar to saistītiem finanšu riskiem. Iekšējie banku risku rašanos ietekmējošie faktori ir vislielākā mērā pakļauti bankas tiešai ietekmei un vadīšanai, līdz ar to var secināt, ka, lai nodrošinātu efektīvu risku vadīšanu, bankai ir jāizveido riska vadīšanas sistēma, kas nodrošinātu efektīvu iekšējo risku ģenerējošo faktoru vadīšanu un ietvertu sevī ārējo risku ģenerējošo faktoru novērtējumu.
9. Var secināt, ka no trijām Baltijas valstīm pozitīvāki ekonomiskie rādītāji ir Igaunijai, tad seko Lietuva un tad Latvija. Eksperti norāda, ka ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka nekā gaidīts.
10. Galvenie izaugsmes riski ir saistīti ar ASV izaugsmes tempu palēnināšanos, kā arī bažām par finanšu sektora nestabilitāti eiro zonas perifērijas valstīs saistībā ar lielajiem budžeta deficītiem.
…
