Bērnu ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem integrēšanas iespējas speciālajā internātskolā

“Psihiski vai fiziski mazspējīgam bērnam jādzīvo pilnvērtīga un pienācīga dzīve tādos apstākļos, kas viņam nodrošinātu cieņu, veicinātu pašpaļāvību un atvieglotu aktīvu piedalīšanos sabiedrības dzīvē.” Tā ir rakstīts “Koncepcijā par bērna tiesībām” 23 pantā, kas ir pieņemts ANO Ģenerālajā asamblejā 1989.gada 20.novembrī.
Apkopojot informāciju par bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības, konstatējām, ka mūsdienu pasaulē ir apmēram 200 miljoni bērnu ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem.
Apmēram 15% intelekta traucējumu gadījumos runa ir par bērniem ar dziļiem garīgās attīstības traucējumiem, kas dažkārt kombinējas ar citām traucējumu formām – valodas, redzes, kustību – balsta aparāta nepilnībām [21,22].
Bērnu veselību ietekmējošs faktors ir arī, tas ka Latvijā normālas dzemdības ir tikai 40 – 50% gadījumos.
Mūsu valstī ir apmēram 10250 (3,4%) cilvēku ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem. No šī skaita apmēram 1200 cilvēkiem ir garīgās attīstības traucējumi. Vairums bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem dzīvo mājās un par viņiem rūpējas tuvi cilvēki. Nereti garīgi slimi cilvēki nespēj savas vēlēšanās un vajadzības izteikt arī piederīgajiem un tādējādi viss ir atkarīgs no tuviniekiem un viņu vēlmēm vai nevēlmēm “sadzirdēt” bērnus, jauniešus vai pieaugušos, kuru spējas sazināties ir ļoti ierobežotas vai to nav vispār.
Tiesības uz izglītību ir visiem cilvēkiem. Izglītība nav atsevišķu cilvēku privilēģija. Līdzšinējā Latvijas un ārvalstu pieredze liecina, ka visi cilvēki, arī ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem, ir spējīgi mācīties.
Rietumeiropas valstīs – Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, ASV un citās valstīs tiek veikta bērnu ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem integrēšana speciālajās skolās, kas uzsākta 20.gadsimta sākumā.
Arī Latvijā šī problēma ir aktuāla.
Problēma saistīta ar bērniem piemērotu izglītības darba un dzīves apstākļu nodrošināšanu. Ar integrēšanu saprot ne tikai bērnu ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, uzturēšanos starp citiem cilvēkiem. Tā ir plānots un pārdomāts veids, kā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem pastāvēt līdzās citiem.
Speciālā izglītība cilvēkiem ar ierobežotām iespējām ir ļoti individuāls un specifisks process. Šī procesa apjoms, kvalitāte un gala rezultāti atkarīgi no attīstības novirzes rakstura, no tā, cik saglabājušies analizatori, organisma sistēmas un funkcijas, kad radušies un cik smagi traucējumi.…