-
Bērnu institucionālā aprūpe Latvijā
2011 - 2015 years
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Sociālā politika | 8 |
2. | Ģimenes loma bērna socializācijā | 22 |
3. | Sociālā politika attiecībā uz ģimenēm ar bērniem | 33 |
3.1. | Vispārīgie sociālie pasākumi, kas paredzēti bērnam, mātei vai visai ģimenei | 36 |
3.1.1. | Pabalsts bērna dzimšanai | 36 |
3.1.2. | Pabalsts bērna kopšanai | 37 |
3.2. | Pasākumi, kas saistīti ar nodarbinātību ģimenes ar bērniem aspektā | 39 |
3.3. | Pasākumi negadījumu un dzīves grūtību pārvarēšanai attiecībā pret ģimenēm ar bērniem | 41 |
3.4. | Ģimenes politikas turpmākā attīstība | 43 |
4. | Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā | 45 |
4.1.2. | Tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem | 47 |
4.1.3. | Sociālās tiesības | 48 |
4.1.4. | Tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību | 49 |
4.2. | Valsts un pašvaldību struktūras un to kompetence bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā | 52 |
5. | Bērnu valsts un pašvaldību aprūpes veidi | 58 |
6. | Bērnu aprūpe institūcijās | 66 |
7. | Alternatīvā aprūpe | 75 |
7.1. | Aizbildnība | 75 |
7.2. | Adopcija | 78 |
7.3. | Audžuģimenes | 86 |
7.4. | Krīzes centri | 90 |
Secinājumi un priekšlikumi | 93 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 103 |
Secinājumi un priekšlikumi
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzsāktā pāreja uz tirgus ekonomiku notikusi tādā veidā, ka lielai iedzīvotāju daļai pazeminājies dzīves līmenis. Valstī ir izveidojies kritisks demogrāfiskais stāvoklis. Pastiprinās iedzīvotāju kopējā novecošana. Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos iespējams panākt, veidojot Latvijas situācijai un visu iedzīvotāju interesēm atbilstošu sociālo politiku.
Dzīves līmenis īpaši pazeminājies daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, cilvēkiem ar veselības traucējumiem, pensijas vecuma cilvēkiem. Lai šās iedzīvotāju grupas dzīves apstākļi uzlabotos, atbilstoša sociālā politika īpaši nepieciešama. Mazi ienākumi un zems dzīves līmenis ir cilvēkiem, kas nodarbināti izglītības un kultūras jomā, pētniecībā un medicīnā, kā arī strādā lielos valsts uzņēmumos. Izglītību un veselību atzīstot par valstiski svarīgām vērtībām un atbilstoši ekonomiski novērtējot to cilvēku darbu, kuri strādā izglītības jomā un veselības aprūpē, tiktu gan celts dzīves līmenis, gan arī likts ieguldījums tautas nākotnē.
Par vienu no sabiedrības pamatproblēmām kļuvusi nabadzība un krasa iedzīvotāju noslāņošanās, kas sabiedrībā rada tādas negācijas kā nedrošību, izglītības trūkumu, bezdarbu, sociālo atstumtību un veselības problēmas. Tās ir sekas, kas objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ pavada pāreju uz tirgus ekonomiku : liela iedzīvotāju daļa nevar piemēroties jaunajai situācijai. Nabadzības problēma valstī risināma kompleksā ar citām sociālajām un ekonomiskajām problēmām – tādām kā izglītības jautājums, bezdarba, alkoholisma, kultūras degradācijas problēma.
Statistikas dati un citi pētījumi liecina, ka mājsaimniecību vidū pastāv tieša sakarība starp nabadzības riska pieaugumu un bērnu skaita pieaugumu. Situācija, ka ģimenes ar bērniem kā sociālā grupa tiek asociēta ar nabadzību, jāvērtē kā īpaši nelabvēlīga no tautas attīstības viedokļa.
Bieži galvenais cēlonis ģimenes nonākšanai nabadzībā ir lielā dzīvokļu maksa, kas neatbilst iedzīvotāju vairākuma maksātspējai. Bieži vien tiem, kas nespēj maksāt, pakalpojumus pārtrauc, palaikam viņus izliek un pārvieto uz citu mājvietu, un bērniem un pieaugušajiem nākas pamest ierasto vidi, nereti arī satrūkstot līdzšinējam sociālo sakaru tīklam. Bet sabiedrisko pārmaiņu laikā sociālā piederība vai noteiktu sociālo sakaru atbalsts, kas dod iespēju piekļūt informācijai un citiem resursiem, var nodrošināt indivīda vai ģimenes ekonomisko vai psiholoģisko izdzīvošanu pat ekstremālos gadījumos.
…
Ik viens bērns ir mūsu nākotne. Bērni turpinās mūsu iesāktos darbus. Svarīgi, lai viņi nākotnē darbos un attieksmē pret saviem bērniem attaisnotu mūsu paaudzes pūles un ieguldījumu viņu materiālajā un garīgajā izaugsmē. Pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis bērnu namu – patversmju skaits, kas liecina, ka ar vien vairāk palielinās to bērnu skaits, kuriem pietrūkst vecāku gādības. Bērni bez bioloģiskajiem vecākiem un ģimeniskas vides paliek dažādu apstākļu dēļ. Lielākā daļa no šiem bērniem atrodas valsts vai pašvaldību aprūpē. Viņiem tiek nodrošināta iespēja dzīvot bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs. To uzturēšanai valsts un pašvaldības tērē lielus līdzekļus. Taču institucionālā aprūpe no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa nav labākais risinājums bez vecāku gādības palikušam bērnam.
- Bērnu institucionālā aprūpe Latvijā
- Bez aizgādniecības palikušo bērnu sociālekonomiskā integrācija Latvijā
- Institucionālā aprūpe veciem cilvēkiem
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Sociāli atstumto bērnu problēmas sociālā pedagoga skatījumā
Term Papers for university50
-
Bērnu ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem integrēšanas iespējas speciālajā internātskolā
Term Papers for university43
Evaluated! -
Rotaļas izmantošana 6-7 gadu vecu bērnu socializācijā
Term Papers for university43
Evaluated! -
Sociālā pedagoga darbība deviantas uzvedības mazināšanai internātskolā
Term Papers for university51
Evaluated! -
Sociālās problēmas Latvijā
Term Papers for university39
Evaluated!