Bērnu loma pieaugušo personības izaugsmē

Secinājumi
Analizējot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru jāatzīst, ka:
1. Ģimenei ir liela nozīme cilvēka dzīve. Tai ir vairākas funkcijas, tās darbība notiek pēc īpatnējiem līkumiem. Ģimene tiek daudzi pētīta no vairākiem aspektiem. Ģimenes galvenais uzdevums ir dzimtas turpināšana. Ģimene bērnu audzina ar visu ikdienas dzīves ritmu, tās tradīcijām un stilu.
2. Ģimenē bērns gūst pirmo cilvēcības skolu – viņam veidojas attieksme pret lietām un cilvēkiem, pret savu un citu rīcību. Pirmā un galvenā audzināšanas metode ģimenē ir vecāku prasīgums pašiem pret sevi. Labvēlīgā ģimenē bērns jebkurā brīdī var kontaktēties ar vecākiem – tie viņu nekad neatstumj, vienmēr uzklausa.
3. Agrīno brieduma gadu periods sevišķi svarīgs ir sievietēm. Par galveno mērķi uzskata laulāta drauga izvēli un mātes pienākumu pildīšanu. Lielākā daļa pieaugušo agrīnajos pieaugušo perioda gados kļūst par vecākiem.
4. Dž.Boulbijs ieviesa jaunu konceptu – piesaiste - ģenētiski noteikta bērna tieksme izveidot spēcīgu emocionālo saikni ar savu galveno aprūpētāju. Piesaistes bioloģiskā funkcija ir aizsardzība.
5. Vissvarīgākais katram bērnam ir mīlestība, ko viņš saņem no vecākiem. Mīlestību var skatīt kā jūtas, to var skatīt arī kā komunikācijas kodu.
6. Bērns var būt kā katalizators – viņš rada spēcīgu motīvu, kas veicina pozitīvas pārmaiņas vecākos.
7. Bērni var vecākos aktivizēt cerības un vēlmi kļūt par labākiem vecākiem, nekā viņiem bijuši viņu vecāki.
…