Secinājumi
1. Bilingvisma definīciju ir ļoti daudz, bet apkopojot kvalifikācijas darbā izmantotās
teorijas, autore secina, ka bilingvisms tā ir divu valodu lietošana ikdienas sazinā, valodu zināš anas līmenis var būt da žāds. Valodu zināš ana p aver ind īvīdam plašā kas iespējas saziņai.
2. Bilingvālā izglītī ba nodro šina divu valodu lietošanu mācību procesā, bet pakāpeniski otrā valoda no m ācību priekšmeta pārvērš as par m ācību līdzekli. Bilingvālās izglītī bas m ērķis ir indivīds, kurš brīvi, vienādi augstā līmenī pā rvalda diva s valodas. Past āv daudz bilingvālās izglītī bas modeļu, katra valsts izvē las sev piem ērotāko modeli. Latvijā bilingvālās izglītī bas modelis tiek veiksm ī gi ī stenots un audz ēkņu dzimtā valoda netiek aizmirsta.
3. Vadot nodarbības bilingvāli ir svarīgi pielie tot jaunas mācību metodes, kuras palīdz
bērniem apgūt latviešu valodu. Jauno metožu pielietošana ieinteresē bērnus, bērniem paplašinās vārdu krājums, vērojamas pozitī vas tendences otr ās valodas komunikatīvo iemaņu attīstībā. CL IL pieeja palīdz īstenot gan bilingvālās izglītī bas mērķus, gan dot indivīdam zin āš anas un iemaņas.
4. Pirmsskolā bilingvālās izglītības modelis tiek īstenots ievērojot bērnu iepriekšējas
zināšanas, latviešu valodas apguves prasmi un b ē rna att īstī bas pakāpi. 5 un 6 gadu vecumā otrajā valodā galvenokārt tiek attīstītas klausīšanas un runāšanas prasmes. Mācību saturam jābūtaktuālam, saistošam, bērnam jābūt iespējai pielietot zināšanas reālajā dzīvē.
5. Otrās valodas apguvei jānotiek brīvā un nepiespiestā gaisotnē. Jārada bērniem iespēja
lietot otro valodu ņemot v ērā bērna iepriekšē jo valodas zināšanas līmeni. …