Brīvās ekonomiskās zonas, to attīstības tendences

Ekonomiskās pārmaiņas Latvijā, kas saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, pieprasa mērķtiecīgu ekonomiskās sistēmas prioritāšu noteikšanu. Šobrīd, risinot Latvijas ekonomikas problēmas, valdība konfliktē gan savstarpēji, gan arī ar Eiropas Savienības standartiem. Kad 20.gs. beigās Latvijā tika izveidotas četras brīvās ekonomiskās zonas (Rīgas un Ventspils brīvostas, Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas), bija dažādi varianti par to mērķiem, uzdevumiem un perspektīvām.
Brīvo ekonomisko zonu un ar tām saistīto problēmu aktualitāti nosaka:
iestāšanās Eiropas Savienībā, līdz ar to joprojām nav skaidra ES attieksme pret šiem investīciju veicinošajiem instrumentiem;
vajadzība izstrādāt pamatojumu, autoraprāt, atsevišķa likuma nepieciešamībai katrai zonai atsevišķi;
vajadzība efektīvi izmantot brīvās ekonomiskās zonas kā investīciju piesaistes mehānismus;
tuvojošais brīvo ekonomisko zonu darbības termiņa izbeigums, kurā valsts institūcijām nāksies izvērtēt to darbību un efektivitāti, kā arī izlemt par to darbības turpināšanu vai arī preferenciālā statusa anulēšanu.
Brīvajām ekonomiskajām zonām ir vairāki galvenie mērķi:
investīciju piesaiste ražošanas attīstīšanai;
vāji attīstīto reģionu pilnveidošana;
bezdarba līmeņa samazināšana;
jaunāko tehnoloģiju piesaistīšana.
Neraugoties uz augšminētajiem mērķiem, Latvijas valdība, autoraprāt, nepamatoti uzskata, ka brīvās ekonomiskās zonas nav pilnībā darbojušās pēc noteiktajiem mērķiem, tādēļ, lai, viņasprāt, atvieglotu zonu pārvaldi, 2001.gada 27.julijā ir pieņemts likums „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kas piešķir zonām vienotu statusu.
Lai sāktos pilna ekonomiskā efekta realizācija brīvajā ekonomiskajā zonā, ir jāpaiet ~3 gadiem kopš dibināšanas brīža. Autoraprāt, Latvijas valdība, 2001.gada vasarā, izvērtējot zonu darbību, nav pievērsusi pietiekami lielu uzmanību Krievijas krīzes ietekmei uz Latvijas ekonomiku, īpaši Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas gadījumā. …