Secinājumi
Autore ir nonākusi pie secinājumiem un priekšlikumiem, kas ir būtiski cilvēktiesību minimālo standartu nodrošināšanai ieslodzījumu vietās.
Cilvēktiesības ir pietiekami plašs un vēl līdz galam neizprasts jēdziens. Visu cilvēktiesībās iesaistīto personu kategorijas aptvert vienā darbā ir neiespējami, tāpat arī visu ieslodzīto minimumu vērtējot. Tāpēc darba priekšlikumi vairāk vērsti uz īpašām kategorijām. Nepilngadīgie, sievietes, invalīdi un gados vecie ieslodzītie ir tās grupas, kuras darbā tika sīkāk aprakstītas un tika aplūkotas to tiesību minimums cilvēktiesību kontekstā.
Kopumā sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka ieslodzītajiem vajag atvēlēt pēc iespējas mazāk, un, ņemot vērā, ka Latvijā cilvēktiesību institūts kā vitāli svarīgas tiesības ir jauninājums, sabiedrība neizprot to būtību. Personas, kuras atrodas ieslodzījumā, par šo institūtu zina daudz vairāk, nekā pārējā sabiedrības daļa. Taisnīguma principa izpausme realitātē ir jūtama vissāpīgāk. Ieslodzītās personas saskaras ar daudzām fiziskām un morālām negācijām, atrodoties ieļodzījumu vietās. Ieslodzījumu vietās ir daudz vēl neatrisinātu jautājumu, kas attiecas uz cilvēktiesību pārkāpumiem, tie joprojām tiek pieļauti, un tos risina ļoti lēni.
Īpaši jāakcentē problemātika, kas skar cietumu uzraugu attieksmi pret nepilngadīgajiem. Nedrīkst pieļaut, ka ieslodzījumu vietās tiek klusēts par vardarbību un seksuālu izmantošanu. Šādos gadījumos vairs nav runa pat par cilvēktiesību mimimumu, bet spīdzināšanu, un valsts resocializācijai, kā arī citām aktivitātēm šādos gadījumos nav pozitīvu seku, jo nepilngadīgais ir psiholoģiskā spriedzē. Attieksmes maiņa un cilvēku morālā nostāja neprasa lielus finansu ieguldījumus, kuru trūkums vienmēr visam ir par attaisnojumu. Neadekvātais atalgojums un sociālo garantiju neesamība jau paši par sevi rada bažas par ieslodzījumu vietu darbinieku attieksmi pret ieslodzītajiem, jo tiek uzskatīts, ka viņi ir zemākas šķiras.
Tāpat, jāmin, ka Latvijā vairs nav atsevišķas penitenciārās mācību iestādes cietumu darbiniekiem. Pašlaik tas ir mācību centrs, kurš atrodas aiz slēgtām durvīm un augstām mūra sienām. Tādos apstākļos, autoresprāt, ir grūti mācīties būt saudzīgam un civilizētam. Rodas situācija, ka cietuma personāls mācās ieslodzījuma vietā un mācās no savām kļūdām, kas izpaužas uz ieslodzītajiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir cilvēktiesības vai jebkuras citas personai neatņemamas tiesības.
Ieslodzījumu vietu finansiāla uzturēšana izmaksā dārgi, tas ir vispār zināms fakts, jo nekādus pašu veidotus ieņēmumus mūsdienās tā negūst. Saskaņā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldes datiem, ieņēmumi ir par LVL 4’134.00 mazāki nekā radušies izdevumi 2010. gadā. Jāvērtē iespējas investīciju piesaistei. Komercdarbība ieslodzījumu vietās ir atrunāta LR Sodu izpildes likumā, bet gandrīz visās iestādēs atrodas tikai viens pārtikas veikals, kurā var iepirkties tikai vienu reizi nedēļā.
Būtu jāpievērš uzmanība uz sodu izpildes normatīvajos aktos noteiktajām notiesāto sieviešu pamattiesībām un garantijām. Sieviešu ieslodzījuma standarti meklējami vien kopējos ieslodzīto uzturēšanas noteikumos. Pieņemot normatīvus aktus, ir jāpievērš īpaša uzmanība psiholoģiskajām un sociālajām vajadzībām, kuras ir nodrošināmas sievietēm un mātēm ar bērniem. Ir vairāki starptautiski dokumenti, kas nacionālajos normatīvajos aktos nav ieviesti, lai gan minētie jautājumi joprojām ir ļoti aktuāli.
Sabiedrības uzmanību ieslodzījumu vietām var pievērst tikai atsevišķos gadījumos, kad par to runā masu mēdiji. Iekšējā struktūrā un darba specifikā sabiedrība neiedziļinās, tā akli tic viņiem pasniegtajā informācijā. Ieslodzījumu vietu darbiniekiem pašiem būtu jārosina sabiedrību atbalstīt šo sistēmu, kā to paredz arī normatīvie akti. Spilgts piemērs ir Iļģuciema sieviešu cietums.
Latvijas sodu izpildes kodekss ir neatbilstošs Eiropas un mūsdienu standartiem. Kodekss ir stājies spēkā 1971. gadā, kad Latvijas valsts vēl nebija atguvusi savu neatkarību, un pašlaik tas ir viens no diviem Eiropā vecākajiem sodu izpildes likumiem. Latvija ir demokrātiska republika, kas nosaka, ka valstij arī attiecīgi jārīkojas. Latvijas suverēnā vara - tauta ir lēmusi par saistību uzņemšanos, tātad arī par attiecīgām darbībām, lai šīs saistības realizētu. Krimināltiesiskā jomā svarīgs dokuments, kāds ir Sodu izpildes kodekss, nevar būt balstīts uz postpadomju kodeksa bāzes.
…
