Darba tiesisko attiecību izbeigšanas veidi

Diplomdarba mērķis ir noskaidrot, kādi ir darba tiesisko attiecību izbeigšanas veidi, to tiesiskais regulējums LR likumdošanas aktos, darba tiesisko attiecību izbeigšanas veidu vispārējs raksturojums.
Diplomdarba uzdevumi ir:
1.noskaidrot darba tiesisko attiecību izbeigšanas veidus LR likumdošanā;
2.raksturot darba tiesisko attiecību izbeigšanas veidus;
3.analizēt darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatprincipus, tiesisko regulējumu;
4.salīdzināt darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesisko regulējumu dažādos normatīvos aktos;
5.izvērtēt vadlīnijas, uz kurām balstīties darba devējam un darba ņēmējam izbeidzot darba tiesiskās attiecības.
1. DARBA TIESISKO ATTIECĪBU IZBEIGŠANA UN TO TIESISKAIS REGULĒJUMS
“Darba tiesiskās attiecības ir tiesiskas attiecības starp darbinieku un darba devēju, kurās darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.”1
Katru dienu noslēdz, pilda vai izbeidz neskaitāmus darba līgumus. Darba tiesisko attiecību nodibināšanas pamats ir darba līguma noslēgšana. Darba likums nosaka obligātu darba līguma noslēgšanu rakstveidā.
Darba līguma izbeigšana ir darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai citu darba tiesisko attiecību izbeigšanas veida. Darba tiesisko attiecību izbeigšana agrāk vai vēlāk skar ikvienu darba ņēmēju un darba devēju. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, jāpievērš ļoti liela uzmanība uzteikuma formulējumam un atsaucei uz piemērojamo Darba likuma pantu, no kā atkarīgas ir sociālās garantijas, aizliegumi un ierobežojumi atbrīvošanai, tiesības uz atlaišanas pabalstu u.c.
Saskaņā ar Darba likumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamati ir:
1)darbinieka uzteikums;
2)darba devēja uzteikums;
3)citi darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamati.
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības gan darba devējam, gan darba ņēmējam ir jāievēro likumdošanā noteiktā kārtība, kas noteikta dažādos darba tiesību avotos.
“Latvijas tiesību sistēma atrodas pārejas situācijā uz kontinentālās Eiropas tiesību loku. Tiesiskās iekārtas attīstības ceļā no padomju uz Eiropas modeli dažādām tiesību nozarēm ir raksturīga dažāda atbilstība jaunajai valsts iekārtai. Darba tiesībās pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gadā un sakarā ar jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem tobrīd spēkā esošajā Latvijas Darba likumu kodeksā vairākkārt tika izdarīti būtiski grozījumi. Tomēr Saeimas 2000.gada 23.marta sēdē sakarā ar iesniegto projektu jaunajam Darba likumam konstatēta joprojām pastāvošā 1972.gadā pieņemtā Darba likumu kodeksa neatbilstība ekonomiskajai situācijai valstī un Latvijas starptautiskajām saistībām.”2…