Didaktiskās spēles kā mācību metodes izmantošanas iespējas sociālo zinību stundās 1.klasē

Nobeigums
Diplomdarba ietvaros tika plānots analizēt teorētisko literatūru un dokumentus, lai rastu informāciju par sociālajām zinībām kā mācību priekšmetu, par 1. klases vecumposmu un spēli kā mācību metodi, īpaši izceļot intelektuāli radošo jeb didaktisko spēļu analīzi. Pēc literatūras analīzes tika atrastas un pielāgotas četras didaktiskās spēles, izmēģinātas tās divās 1. klasēs Rīgas X skolā un vēlāk analizētas. Pamatojoties uz novērojumiem spēļu vadīšanas laikā, tika izstrādāti ieteikumi spēļu organizešanai.
Analizējot literatūru tiek secināts, ka:
Sociālo zinību mācību stundas paredz aktīvu mācīšanos, problēmorientētu mācīšanos un praktisku mācīšanos, lai tās būtu izdevušās un veiksmīgas. (Avotiņa, Ose, u.c. 2003)
Sociālo zinību mācību priekšmeta ietveros skolēnam tiek dota iespēja izprast sevi, savu saistību ar ģimeni, tautu, kopienu, saprast atbildību par savu lēmumu un darbību, izprast rīcības sekas. (Avotiņa, Ose, u.c., 2003)
Mūsdienās mācību satura apguvē skolotājam vairs nav “diktatora” loma, bet gan palīga, atbalsta, koordinētāja loma.
1. klases vecumposms paredz skolēnu aktīvu darbošanos, vēlmi izzināt, kustēties. (Svence, 1999)
7-8 gadu vecumā bērniem funkcionē loģiski reālā domāšana, tas ir viņiem ir nepieciešama situāciju un lietu sasaiste ar reālo dzīvi, ikdienu. (Avotiņa, Ose, u.c. 2003)
Lai bērna vajadzība pēc aktivitātēm būtu apmierināta, skolotājam nepieciešams izvēlēties mācību metodes, kur ir iespējama praktiska un aktīva darbošanās. (Krastiņa, Pipere, 2004)…