Eiro ieviešanas process Latvijā, nepieciešamība, problēmas un risinājumi

IEVADS
Latvija kopš 2004. gada 1. janvāra ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un ir uzsākts nopietns sagatavošanās process, kas veicina Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Viens no Latvijas esošajiem un nākotnes uzdevumiem būs eiro ieviešana un iestāšanās Eiropas Monetārajā savienībā.
2003. gada 20. septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par eiro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Agrāk vai vēlāk latu nomainīs eiro, taču lai to izdarītu, Latvijai ir jānoiet plašs sagatavošanās darbu etaps. Viss ir atkarīgs no tā, cik labi Latvija spēs izpildīt uzņemšanas kritērijus Eiropas Monetārajā savienībā.
Atteikšanās no lata būs vēsturiski nozīmīgs solis, kad rūpīgi ir jāizvērtē gan tas, ko Latvija no šī procesa gūs, gan arī tie zemūdens akmeņi, kas slēpjas latu aizstājot ar eiro. Šajā procesā ļoti būtisku lomu spēlē Latvijas Banka un dažādas Latvijas valsts institūcijas, gan veidojot sabiedrības attieksmi, gan veicot īstos sagatavošanas darbus īstajā laikā, gan pildot nosacījumus, kas ir svarīgi eiro ieviešanas procesā.
Maģistra darbs ir aktuāls ar vēsturisko momentu, kurā tas tiek rakstīts. Šobrīd Latvija vēl tikai gatavojas iestāties Eiropas Monetārajā savienībā, līdz ar to šajā brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas laicīgi sagatavoties, kā arī apsvērt visus par un pret, kā arī pieņemt pareizos lēmumus eiro ieviešanas procesā. Katram iedzīvotājam būtu jāizprot tas, kā eiro nomaiņa ietekmēs viņa dzīvi, viņa izdevumus, pienākumus un atbildību. Ne reizi vien ir nācies aizdomāties, kā būtu, ja eiro mums jau šobrīd būtu apritē. Maģistra darba autors uzskata, kā katrs indivīds ģimenē, organizācijā vai uzņēmumā ir aizdomājies par to, kādā valūtā ņemt kredītu, kādā valūtā veikt depozītus, kur var saņemt labāku valūtas kursu un par to, vai lats vispār ir pietiekami drošs. Ar vien vairāk nākas secināt, ka iedzīvotāji izdara savu izvēli par labu eiro, nevis nacionālajai valūtai- latam. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Latvijas iedzīvotāji būtu un ir gatavi pievienoties eiro zonai, taču to liedz virkne pasākumu un kritēriju, kurus Latvijai ir jāpilda. Diemžēl jāsecina, ka eiro ieviešana visu laiku tiek atlikta. Iestājoties Eiropas Savienībā tika plānots, ka eiro būs 2008. gada 1. janvārī. Tas nenotika. Tad tika nosaukts 2010. gads. Eiro arī tad netika ieviests. Šobrīd ir jāsecina, ka arī eiro ieviešana pat 2014. gadā varētu būt izaicinājums Latvijas valstij.
Tikmēr pasaulē notiek lieli ekonomiskie procesi , t.sk. finanšu tirgu krīze, kreditēšanas tirgus problēmas, pārtikas, degvielas cenu kāpums, ASV ekonomikas grūtības un ieguldījumu fondu vērtības sabrukums, ekonomiku stimulēšanas pasākumi un cīņa ar krīzes sekām, vienotās valūtas zonas attīstība Eiropā, integrācijas process. Katru gadu 1. janvārī eiro zonai pievienojas jaunas valstis, pēdējo minot Slovākiju 2009. gada 1. janvārī un tepat mums kaimiņos Baltijas valsts Igaunija jau droši skatās eiro zonas virzienā. Bet Latvija, savukārt, šobrīd paliek aiz noteiktās līnijas, uzņēmēju valodā „paliek aiz borta”. Nemitīgā eiro atlikšana izsauc investoru bažas, uzticamību sadarbības partneriem, kā arī parādot to, ka Latvijā ir grūti prognozēt nākotni. Protams, eiro neieviešana vai ieviešana nav pašpietiekama un pati par sevi. Eiro atlikšanai ir virkne iemeslu. Latvija šobrīd saskaras ar plašu ekonomikas pārstrukturēšanas procesu, ko izsauca nesenā globālā finanšu krīze. Faktiski ekonomikas problēmas Latvijā bija arī līdz šim nepareizi pieņemto lēmumu, paveikto darbu un valsts vadības rezultāts, kas Latvijā ilgstoši nav ļāvis izpildīt kritērijus eiro ieviešanai, kā arī turpina traucēt. Eiro ieviešanas procesā Latvija saskaras ar nopietnām problēmām, kas noved arī pie sāpīgām korekcijām, kuras agri vai vēlu ir nepieciešamas, tajā skaitā valsts aparāta samazināšana, nodokļu reformām, uzņēmējdarbības atbalstam un eksporta veicināšanas, vienotiem kreditēšanas nosacījumiem, hipotekārā tirgus sakārtošanas un citiem, kas notiek paralēli sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai. Faktiski tie ir arī veicamie uzdevumi un tikmēr, kamēr valsts arī morāli nebūs gatava iestāties eiro, proti, nebūs morāli nobriedusi, tikmēr Latvijā būs virkne problēmu, kuru dēļ eiro ieviešana tiks atlikta uz nenoteiktu laiku.
Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem eiro ieviešanas datums ir publiski jāpaziņo 24 mēnešus pirms šī datuma. Tā kā šobrīd valsts vadības uzstādījums pievienoties eiro zonai ir 2014. gadā, tad tas nozīmē, ka 2011. gada 31. decembrī valsts prezidentam Jaunā gada svētku uzrunā šis datums būtu oficiāli jāpaziņo.
Maģistra darba objekts ir monetārā integrācija un optimālā valūtas reģiona pamatotība. Maģistra darba priekšmets ir Latvijas monetārā integrācija Eiropas Monetārajā savienībā un problēmas, ar kurām valsts sastopas integrācijas procesā.
Darbā tiek izvirzīta hipotēze, ka Latvijā eiro ieviešana ir vitāli nepieciešama un, atliekot pievienošanos eiro zonai, kā tas jau ir vairākkārt noticis, Latvijā tiek kavēta tautsaimniecības attīstība.
Maģistra darba mērķis ir pamatot eiro nepieciešamību Latvijā, noteikt priekšrocības un zaudējumus, esot vienotajā valūtas sistēmā, kā arī apzināt problēmas un sniegt priekšlikumus eiro drīzākai ieviešanai Latvijā.
Maģistra darba uzdevumi ir, pirmkārt, noskaidrot pamatojumu vienotas valūtas sistēmas nepieciešamībai. Otrkārt, apzināt vienotas valūtas priekšrocības un zaudējumus. Treškārt izpētīt eiro ieviešanas vēsturisko ieviešanas gaitu, grafiku, valsts lomu eiro ieviešanas procesā un reglamentējošos likumus un noteikumus. Ceturtkārt, noskaidrot galvenās problēmas un meklēt risinājumus, lai eiro Latvijā tiktu ieviests pēc iespējas ātrāk. Piektkārt, noskaidrot sabiedrības viedokli, kā arī apzināt ekspertu viedokļus par eiro ieviešanu.
Maģistra darbā tiks izmantotas empīriskās pētnieciskās metodes, kas ir dokumentu un literatūras rakstu satura analīze, dažādu avotu izmantošana, kā, piemēram, aktuālie Eurostat dati, normatīvie un likumdošanas akti un noteikumi, zinātnieku pētījumi, viedokļi un teorija par optimālajām valūtas zonām, specializētie literatūras izdevumi no bibliotēkām, aktuālie preses izdevumi- laikraksti un žurnāli, elektroniskie resursi, kā arī rakstos publicētās ekspertu intervijas, likumu grozījumi un publikācijas. Tāpat maģistra darbā tiks pielietotas teorētiskās pētniecības metodes, kas ietver datu analīzi, datu salīdzināšanu un grupēšanu, makroekonomisko analīzi par pēdējiem 5 gadiem Latvijā un kaimiņvalstīs, matemātiskās statistikas metodes.
Maģistra darba teorētiskajā daļā tiks aplūkoti galvenie termini un definīcijas saistībā ar eiro ieviešanu, optimālās valūtas zonas koncepcija un priekšrocības, darba autora interpretācija, eiro ieviešanas priekšvēsture, integrācija, kā arī eiro ieviešanas process. Aplūkoti iestāšanās kritēriji un nosacījumi, kas ir jāpilda optimālās valūta sezonas dalībvalstīm.
Maģistra darba analītiskajā daļā, savukārt, tiks analizēta eiro nepieciešamība Latvijā, apzināti galvenie ieguvumi un zaudējumi ieviešot eiro, noskaidrotas problēmas, ar kurām Latvija sastopas eiro ieviešanas procesā, kritēriju izpildes rādītāju salīdzināšana, grafiskā attēlošana salīdzinājumā ar Latvijas kaimiņvalstīm- Igauniju un Lietuvu, kā arī tiks meklēti un piedāvāti risinājumi problēmu novēršanai. Analītiskajā daļā arī tiks veikta SWOT analīze.
Darba praktiskajā daļā būs apkopota sabiedrības attieksme un ekspertu viedoklis, kā arī tiks sniegti risinājumi un priekšlikumi eiro ātrākai ieviešanai Latvijā.
Maģistra darba pētnieciskā bāze ir monetārā sistēma, valūtas režīms un optimālo vienas valūtas reģiona teorijai, kurā darbojas Eiropas Savienība un eiro zona, kurai Latvija gatavojas pievienoties.

1. VIENOTĀS VALŪTAS JĒDZIENS, NEPIECIEŠAMĪBA UN IZVEIDOŠANĀS CĒLOŅI
Šajā maģistra darba daļā ir svarīgi apzināties, kāpēc Eiropa ir nonākusi pie vienotas valūtas, kā arī noteikti, kas ir valstu priekšrocības salīdzinājumā ar valstīm, kuras saglabā savu nacionālo valūtu. Nodaļas pamatā ir teorija par optimālajiem valūtas kursiem, jo ir skaidrs, ka valstis, kas iestājas Eiropas Monetārajā savienībā ne tikai iegūst, bet arī zaudē. Svarīgi ir noskaidrot to, vai Latvija ir izvēlējusies pareizu ceļu stājoties vienotajā eirozonā, atrast tam teorētisku pamatojumu, kā arī noskaidrot vai prognozētie ieguvumi ir lielāki par zaudējumiem, jo vienota valūta ir ne tikai izaicinājums, bet arī daudzu ekonomistu, politiķu, sabiedrības aktīva diskusija. Šajā daļā ir sniegti arī pamati eiro ieviešanas procesam.
…