Bakalaura darba tēma ir “Eiropas Savienības valstu nodarbinātības problēmas”.
Nodarbinātības un bezdarba problēmas ir aktuāls un nozīmīgs Eiropas Savienības jautājums
jau kopš tās dibināšanas. Šī tēma ir aktuāla gan Eiropas Savienībā gan Latvijā, jo bezdarba
rādītāji ietekmē valstu izaugsmes iespējas.
Darba mērķis ir izpētīt nodarbinātības problēmas, Eiropas Savienības politikas ietekmi
uz nodarbinātību, kā arī izstrādāt secinājumus par iespējamiem uzlabojumiem Latvijā,
popularizējot Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos risinājumus nodarbinātības
uzlabošanai.
Darba pētījumā veikta aptauja. Respondentu skaits – 60. Pētījumā secināts, ka
nodarbinātības līmenī vērojama pozitīva dinamika, taču kā galveno problēmu autore ir
izvirzījusi zemo iedzīvotāju izglītības līmeni, kas ietekmē iespēju darbiniekiem konkurēt
darba tirgū, kā arī augsto jauniešu bezdarba problēmu.
Darbs saturs 67 lapas, 32 attēlus, 5 tabulas, 44 izmantotos avotus un 1 pielikumu.
Atslēgas vārdi : nodarbinātība, bezdarbs, darba tirgus.
Nodarbinātības un bezdarba problēmas ir aktuāls un nozīmīgs Eiropas Savienības
jautājums jau kopš tās dibināšanas. Šī tēma ir aktuāla gan Eiropas Savienībā gan Latvijā, jo
bezdarba rādītāji ietekmē valstu izaugsmes iespējas. Liels skaits iedzīvotāju ikdienu saskarās
ar nodarbinātības problēmām, meklējot sev piemērotu darbu. Lai gan Eiropas valstu
nodarbinātības rādītāji ir atšķirīgi, visās Eiropas valstīs ir novērojams bezdarbs. Sekmīgi
uzlabojot nodarbinātības rādītājus sekmē valstu nākotnes perspektīvi un uzņēmējdarbības
attīstību.
Nodarbinātība atspoguļo ekonomisko situāciju valstī vai reģionā. Jebkurš
uzņēmums vai valsts iestāde nespēj funkcionēt, ja nav cilvēku, kas strādā.
Veidojot un īstenojot nodarbinātības politiku, valsts vadās pēc noteiktiem principiem.
Var izdalīt šādus nodarbinātības principus22:
• darba brīvprātīgums, brīva iespēja pilsoņiem rīkoties ar savām, ražošanas un radošā
darba spējām;
• valsts atbildība par vienādu starta apstākļu nodrošināšanu pilsoņu tiesību uz darbu un
brīvi izvēlētu nodarbinātību īstenošanai;
• ilglaicīga nacionālo interešu ievērošana un nodrošināšana;
• nacionālo, kultūras tradīciju, vēsturiski izveidojošos reģionu un nozaru īpatnību un
darba vietu pieprasījuma ievērošana;
• prioritārā uzmanība pilsoņu nodarbinātības veicināšanai, it īpaši to, kuriem ir
nepieciešama sociālā aizsardzība un kuriem ir radušās grūtības darba meklējumos;
• kompleksas pieejas nepieciešamība nodarbinātības problēmas risināšanā, kas sevī
ietver valsts institūciju, arodbiedrību, visu līmeņu darba devēju apvienību pūliņu
koordināciju, budžeta finanšu iespēju, ārpusbudžeta fondu, uzņēmumu, sabiedrisko
organizāciju un pilsoņu līdzekļu izmantošanu.
Bezdarbs tiek iedalīts sezonālajā, cikliskajā, frikcionālajā un strukturālajā.
