Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
21,48
You save:
3,87 (18%)
Discounted price*:
17,61
Purchase
Add to Wish List
ID number:173184
Author:
Evaluation:
Published: 14.04.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 23 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    5
1.  LITERATŪRAS APSKATS    6
1.1.  Graudu uzbūve un ķīmiskais sastāvs    6
1.2.  Olbaltumvielas    8
1.3.  Ogļhidrāti    10
1.4.  Šķiedrvielas    14
1.5.  Lipīdi    17
1.6.  Pigmenti un krāsvielas    18
1.7.  Vitamīni    19
1.8.  Minerālvielas    22
1.9.  Fermenti (enzīmi)    23
1.10.  Fenola savienojumi    25
1.11.  Fenola savienojumi – dabīgie antioksidanti    31
1.12.  Fenola savienojumi labības graudos    32
1.13.  Analīžu metodes fenola savienojumu noteikšanā    33
1.13.1.  Kopējo fenola savienojumu noteikšana    33
1.13.2.  Hromatogrāfiska fenola savienojumu noteikšana    33
1.13.3.  Flavonolu noteikšana    35
1.13.4.  Proantocianidīnu noteikšana    35
1.13.5.  Antioksidanta aktivitātes noteikšanas metodes    35
2.  EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA    38
2.1.  Kopējo fenola savienojumu satura noteikšana graudaugos    39
2.2.  Antiradikālās aktivitātes (ARA) noteikšana    41
3.  REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS    42
3.1.  Izmantotās formulas rezultātu matemātiskai apstrādei    42
3.2.  Kopējo fenola savienojumu satura izvērtējums graudos    43
3.3.  Graudu ekstraktu antiradikālās aktivitātes (ARA) noteikšana ar DFPH    50
  SECINĀJUMI    52
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    53
Extract

Ievads
Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par vienu no augu izcelsmes pārtikas sastāvdaļām – fenola savienojumiem. Fenola savienojumi ietekmē auga smaržu, garšu, krāsu un novērš oksidatīvo bojāšanos. Fenola savienojumi ir piesaistījuši pārtikas un medicīnas zinātniekus savu antioksidatīvo, antimutagēno un antikancerogēno īpašību dēļ.
Cilvēka organismā fenola savienojumi neveidojas, līdz ar to tie ir jāuzņem ar pārtiku, lai nodrošinātu organisma aizsardzību pret oksidēšanos un dažādām slimībām.
Jau vairāk kā divdesmit gadus zinātnieku mērķis ir izpētīt fenola savienojumus un novērtēt, kuros augos ir lielākais fenola savienojumu saturs, kuri no vairākiem tūkstošiem šo savienojumu dod visefektīvāko aizsardzību veselībai.
Zināšanas par fenola savienojumu saturu dažādos pārtikas produktos un to ietekmi uz cilvēku veselību ir būtiskas pārtikas ražošanā, tas dod iespēju uzlabot ikdienas ēdienu veselīgo iedarbību.
Darba mērķis – izvērtēt fenola savienojumu saturu Latvijā audzētās graudu šķirnēs un pārbaudīt fenola savienojumu antiradikālo aktivitāti.
Darba uzdevumi:
-apkopot literatūru par graudaugu uzbūvi un ķīmisko sastāvu, fenolas savienojumu uzbūvi un īpašībām;
-apkopot literatūru par fenola savienojumu daudzumu noteikšanas metodēm;
-apkopot literatūru par fenola savienojumu antioksidatīvās aktivitātes noteikšanas metodēm;
-eksperimentāli izvērtēt kopējo fenola savienojumu saturu dažādās graudu šķirnēs;
-graudu ekstraktiem noteikt antiradikālo aktivitāti.

1. Literatūras apskats
1.1.Graudu uzbūve un ķīmiskais sastāvs
Labību graudi (rudzi, kvieši, mieži, auzas) sastāv no trīs pamatdaļām – dīglīša, endospermas un graudapvalkiem (1.1.att.). Dīglīti no endospermas atdala tā saucamais vairodziņš, bet pie graudapvalkiem pieskaitāms augļapvalks, sēklaovalks un aleirona šūnu slānis, pēdējais aptver tikai grauda ensdospermas daļu. Katrai no šīm sastāvdaļām ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Endosperma ir grauda iekšējā daļa, kas kalpo par barības vielu krātuvi nākošajam augam sēklu dīgšanas procesā un sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem un mazāk olbaltumvielām. Lai arī dīglītis aizņem salīdzinoši nelielu grauda daļu, tajā procentuāli salīdzinoši daudz vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu un citu organismam nepieciešamo savienojumu. Vairodziņš kalpo galvenokārt kā membrāna ar kuras palīdzību dīglītim uzņemamā veidā no endospermas pārveidotās barības vielas tiek transportētas uz dīglīti graudu dīkšanas procesā un tajā bagātīgi koncentrētas fizioloģiski aktīvās vielas, tai skaitā, arī fermenti (enzīmi). Aleirona slānis, līdzīgi kā dīglītis, pēc organismam nepieciešamo savienojumu dažādības ir grauda visvairāk nodrošinātā sadaļa. Augļapvalks un sēklapvalks sastāv galvenokārt no šķiedrvielām [1,2,6,7].

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Fenola savienojumi pārtikas graudos”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/173184

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register