IEVADS
Izvēlētā bakalaura darba tēma ir „ Grīņa sārtenes izplatība dabas liegumā „Sakas grīņi””. Šāda tēma izvēlēta vairāku apsvērumu dēļ:
1. Grīņa sārtene Erica tetralix L ir aizsargājams, Latvijā reti sastopams augs, kas iekļauts Latvijas sarkanajā grāmatā.
2. Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi par saimnieciskās darbībības ietekmi uz grīņā sārtenes vitalitāti un izplatību.
3. Liepājas rajonā izveidots dabas liegums „Sakas grīņi”, kura dabas aizsardzības plānā ir paredzēti apsaimniekošanas pasākumi slapju virsāju ar grīņa sārteni saglabāšanai.
4. Darbā veiktie pētījumi ir izmantojami tālākai izpētei par grīņa sārtenes vitalitāti un izplatību arī citās atradnes.
Dzīvās dabas resursi ir viena no mūsu lielākajām bagātībām. Latvijā ir saglabājusies liela dabisko ekosistēmu daudzveidība un ar to arī mūsu valsts ir izraisījusi interesi globālā skatījumā. Latvijas nelielā platība satur ļoti plašu ekosistēmu pārstāvniecību – jūra, purvi, upes ar stāvkrastiem un vērtīgām zivju nārstu vietām, kā arī vienkārši daudzas retas sugas un ainavu mozaīku – tas viss liek mums saimniekot uz samērā nelielām konkrētām platībām. Apskatot Latviju kopumā, tā ik uz soļa ietver ko retu un saudzēšanas vērtu.
Viena no šādām vietām ir dabas liegums “Sakas grīņi”. Tas izveidots 2004. gadā (MK noteikumi Nr. 266/ 08.04.2000), 170 ha platībā un atrodas Liepājas rajona, Sakas novadā. Dabas liegums iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā.
Dabas liegums izveidotsar mērķi saglabātu retus un aizsargājamus biotopus Latvijā un Eiropas Savienībā - ES Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni. Biotopi ar grīņa sārteni sastopami tikai Latvijas rietumu piekrastē, galvenokārt Sakas un Ziemupes apkārtnē. Lieguma dabas aizsardzības vērtība ir arī Latvijā rets meža augšanas apstākļu tips – grīnis, kura izplatība saistās galvenokārt ar Latvijas rietumu piekrasti.
Bakalaura darba mērķis
Noskaidrot grīņa sārtenes izplatību un vitalitāti dabas liegumā, kā arī izvērtēt apsaimniekošanas pasākumu ietekmi uz grīņa sārtenes fitocenozi.
Bakalaura darba uzdevumi
Lai sasniegtu darba mērķi tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1) raksturot fitocenozes ar grīņa sārteni un to izplatību dabas liegumā,
2) raksturot grīņa sārtenes vitalitāti dabas liegumā,
3) noskaidrot vai koku izciršana ir ietekmējusi grīņa sārtenes vitalitāti, fitocenozes sugu sastāvu.
Hipotēzes
1. Uzlabojot gaismas apstākļus palielinās grīņa sārtenes vitalitāte.
2. Grīņa sārtenes vitalitāte ir lielāka biotopos ar nelielu zilganās molīnijas Molinia caerulea segumu.
2005. gadā ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 12 (14.01.2005.) ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns dabas liegumam „Sakas grīņi”. Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā tika noteikti prioritārie pasākumi, lai saglabātu slapjos virsājus ar grīņa sārteni un sekmētu grīņa sārtenes izplatīšanos virsājos dabas liegumā “Sakas grīņi” :
Nevēlamo koku un krūmu izciršana virsājos ar grīņa sārteni,
Virsāju atjaunošanas eksperimentu veikšana,
Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings,
Grīņa sārtenes vitalitātes un sugas izplatīšanās iespēju pētījumi,
Ūdens līmeņa mērījumu veikšana virsājos,
Darba gaitā ir veikti lauku pētījumi un iegūto rezultātu analīze. Veicot lauku darbus, veģetācijas pētījumi veikti saskaņā ar Brauna-Blankē metodoloģiju (Braun-Blanquet 1964).
Lai saglabātu ES Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni pirmo reizi Latvijā uzsākts apsaimniekošanas eksperiments ar mērķi:
1. noskaidrotu kā koku un krūmu izciršana ietekmē fitocenozi ar grīņa sārteni
2. veikt grīņa sārtenes vitalitātes pētījumus.
…
