Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:201167
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 24 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    6
1.  Atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošie normatīvie dokumenti    8
2.  Sadzīves atkritumu apsaimniekošana    13
2.1.  Atkritumu apsaimniekošanas vēsture    13
2.2.  Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas    16
2.2.1.  Atkritumu šķirošana    16
2.2.2.  Atkritumu apsaimniekošana ar gāzes ieguvi    17
2.2.3.  Atkritumu sadedzināšana    18
3.  Izgāztuvju ietekme uz gruntsūdeņiem    20
3.1.  Gruntsūdeņu dabiskais hidroķīmiskais sastāvs    20
3.2.  Gruntsūdeņu antropogēnais piesārņojums    22
3.3.  Ūdens bilance un infiltrāta veidošanās izgāztuvēs    24
4.  Vielu biodegradācijas procesi atkritumu izgāztuvē    28
4.1.  Organisko vielu biodegradācijas mehānisms    28
4.2.  Infiltrāta sastāvs    31
4.3.  Atkritumu gāzes raksturojums    32
4.4.  Biogāzes ieguves sistēmas    34
4.4.1.  Vertikālā gāzu savākšanas sistēma    34
4.4.2.  Horizontālā gāzu savākšanas sistēma    35
5.  Rīgas rajona Priedaines izgāztuves raksturojums    38
6.  Priedaines izgāztuves rekultivācija    39
6.1.  Rekultivējamās izgāztuves teritorijas sakārtošana    39
6.2.  Izgāztuves pārklāšana ar pretinfiltrācijas slāni, apzaļumošana    40
6.3.  Biogāzes ieguves urbumu ierīkošana    41
6.4.  Biogāzes savākšanas kolektors    43
6.5.  Kompresors un lāpa    45
6.6.  Atkritumu gāzes emisijas aprēķini    48
6.7.  Ūdens kondensāts gāzes caurulēs    50
6.8.  Monitorings    52
6.9.  Izgāztuves rekultivācijas izmaksu aprēķins    54
  Secinājumi un rekomendācijas    56
  Nobeigums    57
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    58
Extract

Viena no galvenajām Latvijas vides politikas prioritātēm ir atkritumu saimniecības sakārtošana, it īpaši izgāztuvju radītā piesārņojuma samazināšana, to slēgšana un rekultivācija, kā arī jauno cieto sadzīves atkritumu poligonu vietu izvēle un celtniecība.
Latvijā patreiz notiek atkritumu saimniecības sakārtošana, ceļot jaunos reģionālos cieto sadzīves atkritumu poligonus un pakāpeniski slēdzot un rekultivējot vides prasībām neatbilstošās izgāztuves.
Lai garantētu Latvijas iedzīvotājiem tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē, viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem ir modernas, vides aizsardzības prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide valstī, ko reglamentē „Atkritumu apsaimniekošanas likums”. Likums nosaka, ka „atkritumu apsaimniekošana veicama tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta; atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai; radīt traucējošus trokšņus vai smakas; piesārņot un piegružot vidi; izgāztuves jāslēdz saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.”
Atkritumu izgāztuvē notiek ķīmiskie un bioloģiskie procesi. Atkritumu bioloģiskā degradācija jeb sadalīšanās ģenerē metānu (CH4) un oglekļa dioksīdu (CO2), kā arī citus piejaukumus - nelielu daudzumu skābekļa, nemetāna organiskos komponentus, kuru galvenā sastāvdaļa ir H2S un citas gāzes. Šo gāzu emisija un to ietekme uz gaisa piesārņojumu no izgāztuvēm ir viens no piesārņojuma avotiem atmosfērā.
Nekontrolēta atkritumu izgāšana rada nopietnas bažas, jo tiek piesārņoti meži, bojātas ainavas, jo rodas arvien vairāk nelegālās izgāztuves, kurās nereti tiek apglabāti nezināmas izcelsmes un satura atkritumi. Arī pēc izgāztuves slēgšanas tā turpina piesārņot gruntsūdeņus, kas tā var turpināties daudzus gadus, ja netiek veikti nepieciešamie pasākumi.
Nacionālās sadzīves atkritumu pārvaldes un apsaimniekošanas koncepcijas mērķis ir slēgt eksistējošās nekontrolējamās atkritumu izgāztuves un izveidot 10-12 reģionālās atkritumu poligonus, kuri atbilstu Eiropas Savienības standartiem. Saskaņā ar ES direktīvām, gadījumā, ja izgāztuves ikgadējo atkritumu ietilpība pārsniedz 10 000 m3, ir nepieciešams izveidot izgāztuvē atkritumu gāzes savākšanu.
Patreiz Rīgas rajonā eksistējošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir neatbilstoša ES prasībām. Rīgas rajona Priedaines atkritumu izgāztuve darbojas jau kopš 1960. gada. Pašlaik tā aizņem 7 ha lielu platību.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register