Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aplikšanas metodoloģijas attīstība Latvijā

Secinājumi
Dotajā darbā tika izskatīti teorētiskie un praktiskie jautājumi, kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aplikšanas metodoloģijas attīstību Latvijā. Tika izvērtēta ienākumu nodokļa sistēma Latvijā un tās fiskālā nozīme budžeta ieņēmumos, raksturoti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie subjekti, objekti un iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošie normatīvie akti, kā arī tika pētītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikšanas saistītas problēmas un iespējamie šo problēmu risinājumi.
Darbā veiktā faktu un datu analīze dod pamatu izdarīt šādus galvenos secinājumus:
Latvijā 2007.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis veidoja 20% no konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, no kuriem 21% nonāca valsts pamatbudžetā un 79% pašvaldību budžetā. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars bija 9% no nodokļu ieņēmumiem;
Laffera līkne atspoguļo likumsakarību, ka paaugstinot nodokļu likmi, palielinās ieņēmumi no nodokļiem. Taču turpinot palielināt nodokļu likmi var sasniegt maksimālo robežu, pēc kuras ieņēmumi no nodokļiem samazinās. Efektīvai nodokļu sistēmai jānodrošina sapratīgas valsts vajadzības, atņemot nodokļu maksātājam ne vairāk kā 30% viņa ienākuma, tam pretim, Latvijā darbaspēkam tiek uzlikts nodokļu slogs, kas pārsniedz 36% robežas;
iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskas personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no algas nodokļa, fiksētā ienākuma nodokļa, nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības un nodokļa no citiem ienākuma avotiem;
iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek noteikts no kopējā ienākuma apjoma, izslēdzot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, un ienākuma starpību reizinot ar ienākuma nodokļa likmi;
citi nodokļu atvieglojumi palīdz garantēt taisnīgāku nodokļu sistēmu, citi rada atkāpes no taisnīguma principa ievērošanas, taču jebkurā gadījumā tie neizbēgami sarežģī nodokļu sistēmu un sadārdzina tās administrēšanu.…