-
Integrēts mācību saturs izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā mājturības un tehnoloģiju mācībās 6.klasē
Evaluated!
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 6 | |
1. | INTEGRĒTĀS PIEEJAS teorētiskais pamatojums | 10 |
1.1. | Mācību integrācijas jēdziens vēsturiskajā skatījumā | 10 |
1.2. | Mācību integrācija mūsdienu skatījumā | 13 |
1.3. | Mācību integrācija izglītojamo dzīvesprasmju attīstības kontekstā | 19 |
1.4. | Integrēta mājturības un tehnoloģiju mācību satura pedagoģiskais pamatojums | 21 |
1.4.1. | Integrēta mācību satura jēdziens | 21 |
1.4.2. | Integrēta mājturības mācību satura izvēles pedagoģiskie nosacījumi | 25 |
2.1. | Pētījuma izmantoto metožu apraksts | 36 |
2.2. | Pētījuma norise | 37 |
2.3. | Pētījuma iegūtie dati, to analīze | 38 |
SECINAJUMI | 53 | |
Literatūras saraksts | 55 |
Izglītības pētnieki daudzās valstīs uzsver, ka izglītībai ir jāveicina ne tikai intelektuāla attīstība, bet arī dzīvesprasmju attīstība. Diemžēl, bieži pedagoģi orientē izglītojamajos galvenokārt uz zināšanu un prasmju apguvi, neveltot vajadzīgo uzmanību dzīvesprasmju attīstībai, vērtību sistēmai, uz ko balstīti viņu dzīves principi un tikumi, eksistē mācību priekšmetu diferencetība, to vājš sakars vienam ar otru rāda nopietnas grūtības izglītojamā kopveselā, sistēmiskā apkārtējās pasaules redzēšanā, ir šķērslis organiskai kultūras uztverei.
Saikne starp mācību priekšmetiem pamatizglītībā ir maz pētīta, pretrunīgi izklāstīta, daudz domstarpību pedagogu starpā integrētas pieejas būtības sapratnē, nav skaidra tās īstenošanas mācību metodika. Pedagoģiskā pieredze rāda, kā ir vairākas pretrunas mācību procesā - izglītības satura sarežģītība, izglītojamo individuālo personisko īpatnību nenovērtēšana mācību uzdevumu īstenošanā. Daudzi izglītojamie nespēj izvēlēties sev nākotnes darbības jomu, neprot radoši pielietot iegūtas zināšanas dzīvē, atrodas depresijā, neziņā par savu turpmāko dzīvi, neprot izteikties, risināt konfliktus, socializēties sabiedrībā.
Šīs nostādnes izvirza pilnīgi jaunas prasības pedagogiem izglītojamo sagatavošanā dzīvei atbilstoši laika prasībām. Svarīgas ne tikai zināšanas, prasmes un attieksmes, bet arī dzīves pamatu apgūšana, pieredzes veidošana, emocionālā intelekta un kreativitātes attīstība, komunikācijas prasmes apguve saskaņā ar reālajām sabiedrības prasībām, uzdevumiem, veidojot kopsakarīgu pasaules redzējumu. Dzīvesprasmes ir galvenais plānojamais, sasniedzamais un vērtējamais izglītojošās darbības rezultāts - radošo spēju apliecinājums atbilstoši vērtīborientēta cilvēkdarbībai.
Maģistra darba autore izstrādās personīgo integrētā mājturības un tehnoloģiju mācību satura apguves mācību metodiku 6. klasē, kurā izglītojamais savu pieredzi un vajadzības var mērķtiecīgi saistīt ar konkrēta mācību priekšmeta mācību saturu, apgūt jaunas zināšanas un prasmes pedagoga un izglītojamā savstarpējā sadarbībā. Ievērojot mācību satura integrācijas nepieciešamību izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā un mācību priekšmeta specifiku, svarīgi atzīmēt, ka mūsdienu mājturības un tehnoloģiju mācību saturam ir jāsatur noderīgas zināšanas, prasmes un attieksmes personīgajā un turpmākajā dzīvē sabiedrībā, lai jauna paaudze apgūtu vecākās paaudzes atziņas, tikumiskos ideālus un labākās tradīcijas, kā arī sabiedriskajai un personīgajai dzīvei nepieciešamas prasmes. Apgūstot radniecīgo mācību priekšmetu tēmas izolēti, kā rāda pedagoģiskā prakse, izglītojamajiem būs tikai fragmentāra zināšanu apguve, neveidosies sistemātisks priekšstats par apkārtējo pasauli un tās likumsakarībām.
Mājturības un tehnoloģiju stundās izglītojamajiem veidojās patstāvība, prasme pieņemt lēmumus, meklēt risinājumus, attīstās dzīvesprasmes. Šo prasmju veidošanās tiek apvienota ar praktisko darbību.
Analizējot pedagoģisko pieredzi un balstoties uz A. Peteres, M. Putniņas, Z. Čehlovas, Z. Ģrinpauksa, Z. Anspokas, I. Salītes, A.Piperes, D. Leģinieces, I. Muraškovskas u.c. pedagogu atziņām, tiek apgalvots, ka integrēts mācību saturs saista diferencētu mācību priekšmetu saturu un nodrošina mācību vienotību, sekmē prasmju attīstību saskaņā ar reālajām problēmām un uzdevumiem, veicina aktīvu un vispusīgu pieeju mācību un audzināšanas procesam, ļauj izglītojamajiem mācībās attīstīt prātu, tikumu un darba pieredzi, dzīvesprasmes, izmantot visdažādākos avotus un resursus, sasaistot savstarpēji mācību mērķi, līdzekļus, procesu un rezultātu.
Nepietiekoša integrētas pieejas izpēte mājturības un tehnoloģiju mācībās, kā arī metodiskās literatūras trūkums, noteica maģistra darba tēmas “Integrēts mācību saturs izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā mājturības un tehnoloģiju mācībās 6. klasē” izvēli.
Maģistra darbā parādīts jēdziena „mācību integrācija”raksturojums, analizēta mācību integrācija kā pedagoģiskā problēma dažādās pedagoģiskajās teorijās un tās aktualitāte mūsdienu pedagoģiskajā procesā, integrēta mācību satura būtība izglītojamo dzīvesprasmju attīstības kontekstā mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetā un konstatēta situācija Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolā, izzinot pedagogu izpratni par mācību integrāciju, integrētas pieejas mācību metodēm, izglītojamo dzīvesprasmju attīstības līmeņiem. Maģistra darbs izstrādāts, lai pētītu mācību integrāciju skolās, pedagogu profesionālo aktivitāti, izglītojamo dzīvesprasmju attīstību un mācību motivāciju, pievēršot uzmanību vienam no svarīgākajiem mūsdienu pedagoģijas jautājumiem - integrētam mācību saturam izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā.
Māģistra darba mērķis: izpētīt mācību satura integrācijas iespējas mājturības un tehnoloģiju mācībās izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā 6. klasē.
Māģistra darba uzdevumi:
1)izpētīt pedagoģisko, psiholoģisko un metodisko literatūru par integrēta mācību satura veidošanās nosacījumiem izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā pamatizglītībā;
2)izstrādāt integrētu mājturības un tehnoloģiju mācību satura modeli tēmu „Apģērbs” un „Šūšana” apguvei 6.klasē;
3)veikt pētījumu Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolā 6. klasēs izglītojamo dzīvesprasmju attīstības kontekstā un noskaidrot pedagogu, vecāku attieksmi pret mācību integrāciju pamatizglītībā;
4)apkopot pētījuma iegūtos datus, veikt to analīzi un izdarīt secinājumus.
Pētījuma objekts: mājturības un tehnoloģiju mācību process 6. klasē.
Pētījuma priekšmets: integrēts mājturības un tehnoloģiju mācību saturs un tā metodika 6.klasē.
Pētījuma jautājumi: kāds ir integrētās pieejas teorētiskais pamatojums; vai integrēts mācību saturs ar atbilstošo mācību metodiku izglītojamo un pedagogu mijiedarbības modelī mājturības un tehnoloģiju mācībās 6.klasē nodrošina izglītojamo dzīvesprasmju attīstību un paaugstina mācību motivāciju; kāda ir pedagogu, izglītojamo un vecāku attieksme pret integrēto mācīšanos mājturības un tehnoloģiju mācībās 6.klasē.
Pētījuma metodes:
1.Teorētiskās: zinātniskās, pedagoģiski psiholoģiskās literatūras un normatīvo dokumentu analīze.
2.Empīriskās: izglītojamo, pedagogu, vecāku anketēšana un aptauja Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolā 6.klasēs.
3.Informācijas tehnoloģiju pielietojums pētījuma datu apstrādē, noformēšanā un analīzē.
Pētījuma bāze: Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolas 6. klašu 60 izglītojamie, 32 pedagogi, 28 vecāki.
Pētījuma rezultāti tiek aprobēti:
Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolā 6. klasē 2006.-2007. gadā, studējošo zinātniskajā konferencē „Mēs Laikā, Telpā, Attīstībā” Rēzeknes Augstskolā 2005.gada 12. maijā un Daugavpils Universitātes „49. Jauno zinātnieku konferencē” 2007.gada 3. maijā.
Teorētiski pamatots, izstrādāts un praktiski pārbaudīts integrēts mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmeta tēmu „Apģērbs” un „Šūšana” mācību satura apguves variants ar tam atbilstošu mācību metodiku 6. klasē ir līdzeklis izglītojamo dzīvesprasmju attīstībai un mācību motivācijas paaugstināšanai.
Maģistra darba rezultātus var izmantot mājturības pedagogi integrētās pieejas īstenošanai mācībās, pedagoģijas profesionālo un akadēmisko studiju programmu studējošie, docētāji.…
Darbā parādīta jēdziena „mācību integrācija” teorētiskais raksturojums, analizēta mācību integrācija kā pedagoģiskā problēma dažādās pedagoģiskajās teorijās un tās aktualitāte mūsdienu pedagoģiskajā procesā, integrācijas modeļi un pieejas, integrēta mācību satura būtība un pedagoģiskais pamatojums izglītojamo dzīvesprasmju attīstības kontekstā mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetā pamatizglītībā un konstatēta situācija Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolā izzinot pedagogu, skloēnu un vecāku izpratni par mācību integrāciju, integrētas pieejas mācību metodēm, izglītojamo dzīvesprasmju attīstības līmeņiem un mācību motivāciju. Maģistra darbs izstrādāts, lai pētītu mācību integrāciju skolās, pedagogu profesionālo aktivitāti, izglītojamo dzīvesprasmju attīstību un mācību motivāciju, pievēršot uzmanību vienam no svarīgākajiem mūsdienu pedagoģijas jautājumiem - integrētam mācību saturam izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā. Maģistra darba rezultātus var izmantot mājturības pedagoģi integrētās pieejas īstenošanai mācībās, pedagoģijas profesionālo un akadēmisko studiju programmu studējošie un docētāji.
- Integrēts mācību saturs izglītojamo dzīvesprasmju attīstībā mājturības un tehnoloģiju mācībās 6.klasē
- Interaktīvo mācību metožu izmantošana latviešu folkloras apguvē 4.klasē
- Pusaudžu ar īpašām vajadzībām mācību prasmju rosinošās metodes dabasmācības apguves procesā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Interaktīvo mācību metožu izmantošanas iespējas latviešu folkloras apguvē
Term Papers for university54
-
Mācību motivācija
Term Papers for university63
-
Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšana ķīmijā
Term Papers for university95
Evaluated! -
Pusaudžu ar īpašām vajadzībām mācību prasmju rosinošās metodes dabasmācības apguves procesā
Term Papers for university83
Evaluated! -
Interaktīvo mācību metožu izmantošana latviešu folkloras apguvē 4.klasē
Term Papers for university75
Evaluated!