Term Papers
Sciences
Environmental Protection
Īpaši aizsargājamo teritoriju tiesiskais regulējums un tā...-
Īpaši aizsargājamo teritoriju tiesiskais regulējums un tā samērojamība ar privātpersonu interesēm
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 6 | |
1. | īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tiesiskais regulējums | 8 |
1.1. | Aizsargājamo teritoriju veidi, to izveidošanas un likvidēšanas kārtība | 12 |
1.2. | Aizsargājamās dabas teritorijas kā īpašuma tiesību ierobežojums, to izmantošanas aprobežojumu pārkāpumi un sankcijas | 16 |
2. | Īpašuma tiesību ierobežošanas galvenie priekšnoteikumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās | 21 |
3. | pašvaldību teritoriju plānojumi kā īpašuma tiesību ierobežojošs apstāklis | 26 |
4. | Īpaši aizsargājamo teritoriju tiesiskā regulējuma samērojamība ar privātpersonu interesēm | 36 |
4.1. | Aprobežojumu rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība | 42 |
4.2. | Aizsargjoslu likuma tiesiskā analīze | 50 |
5. | secinājumi priekšlikumi | 57 |
Secinājumi un priekšlikumi.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas regulē Aizsargjoslu likums, īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kā arī citi ar aizsargājamām dabas teritorijām saistītie normatīvie akti.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi šajā darbā – identificēt teorētiskās un praktiskās problēmas, analizējot normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tika izmantoti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju regulējošie normatīvie akti, tiesu nolēmumi un dažādu autoru raksti un grāmatas.
Saskaņā ar darba uzdevumiem darbā ir aprakstīs un analizēts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tiesiskais regulējums, īpašnieka tiesības uz kompensāciju par aprobežojumiem. Tika pētītas un analizētas aktuālākās problēmas, kuras rodas piemērojot tiesību aktus.
Sekmīgas un pilnvērtīgas apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās traucējošs apstāklis ir tas, ka nav sakārtoti šo teritoriju tiesiskie jautājumi.
Būtu vēlreiz pamatīgi jāizvērtē šobrīd noteikto aprobežojumu samērīgums, konkrētā aprobežojuma nepieciešamība, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ir radīta attiecīgā aizsargjosla, kā arī to, vai izvirzīto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Lielā daļā sabiedrības ir izveidojusies negatīva attieksme pret dabas aizsardzības pasākumiem un aizsargājamām teritorijām tieši tādēļ, ka valsts nav pienācīgi un pilnvērtīgi nodrošinājusi adekvātu kompensāciju piešķiršanu par īpašuma tiesību aprobežojumiem šādās teritorijās un nav vienotas kārtības atlīdzības noteikšanai par īpašuma tiesību aprobežojumiem aizsargjoslās. Būtiski ir izstrādāt tādu regulējumu, kurš būtu piemērojams ja ne jebkurai situācijai praksē, tad vismaz lielākajai daļai noteikti.
Ir jāizvērtē līdzsvars starp īpašnieka un sabiedrības interesēm un šajā gadījumā samērības kritērijs būtu atlīdzību apmērs. Risinot jautājumus par normatīvo aktu grozījumiem, būtu jāatdala objekti, saimnieciskā darbība vai apbūve, pirms grozījuma spēkā stāšanās un pēc, vai jāizstrādā pārejas noteikumi.
Pētot pieejamo tiesu praksi un esošās likumu normas, līdz šim nav panākts samērīgums starp īpašnieka zaudējumu un sabiedrības ieguvumu, pie kam kompensācijas apmērs nebūt nav taisnīgs, jo nesaņemot atlīdzību par zemes gabalu, kas būtu tuva tā tirgus vērtībai, rodas iespējamība, ka zemes īpašnieks vairs nespēj iegādāties citu īpašumu, kura vērtība ir pielīdzināma ar aprobežojumu esošajam īpašumam. Analizējot kompensāciju likumu rodas secinājums, ka šāds kompensācijas mehānisms nav nedz taisnīgs, nedz samērīgs, pie kam nostāda aizsargājamo teritoriju zemju īpašniekus nevienlīdzīgā situācijā. Proti, kompensāciju likums paredz, ka tiesības uz vienreizējo atlīdzību naudā vai prasīt zemes atpirkšanu var tikai zemes īpašnieki, kuriem ir mežsaimnieciskās darbības aprobežojums. Tas nozīmē, ka zemes īpašniekam, kuram pieder lauksaimniecības zeme aizsargājamā teritorijā ir tiesības tikai uz zemes atpirkšanu.
Vēl jāņem vērā reāli pastāvošo situāciju, kad ne pašvaldībai, ne valstij nav pietiekošu resursu, līdz ar to var rasties situācijas, kad daudz īpašnieku atlīdzību nemaz nesaņem vai arī tā varētu būt nesamērīga radītajam zaudējumam.
Likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” nosaka divu veidu kompensācijas – vienreizēju atlīdzību un zemes atpirkšanu. Kā priekšlikumu autore izsaka šajā likumā, iekļaut zemes maiņas iespēju un iestrādāt normu par atlīdzību arī tiem zemes īpašniekiem, kuru zemes gabali atrodas aizsargājamo teritoriju lauksaimniecības zemēs.
Sakarā ar starptautiskajām saistībām, kuras ir uzņēmusies Latvija stājoties Eiropas Savienībā, Latvijā tiek īstenots „Natura 2000” teritoriju tīkls, kurā iekļautas lielākā daļa no jau esošajām aizsargājamām teritorijām un papildus jau esošajām aizsargājamām teritorijām tiek apzinātas un noteiktas jaunas „Natura 2000” teritorijas. Aizsargājamās dabas teritorijas nereti tiek veidotas balstoties uz teorētisku/aptuvenu informāciju par tajās esošajiem aizsargājamiem objektiem, kā arī bieži īpašniekam un iedzīvotājiem, kuru intereses skar konkrētais īpašums, nav pietiekošas informācijas par to, kā mainīsies viņu dzīve pēc aizsargājamās teritorijas izveidošanas un kādas ir viņu tiesības uz kompensāciju.
…
Cilvēks, daba, sabiedrība. Šīs tēmas aktualitāte saasinājusies jo īpaši mūsdienās. Tēma aktuāla, jo aizvien biežāk tiek apspriests jautājums gan par atsevišķu iznīkstošo augu un dzīvnieku aizsardzību, gan arī par veselu dabas teritoriju saglabāšanu. Izveidotajās dažādu kategoriju aizsargājamās dabas teritorijās zemju īpašniekiem jārēķinās ar dažāda veida nekustamā īpašuma ierobežojumiem un aizliegumiem. Līdz ar to ir arī ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība un jārēķinās, ka iegādājoties zemi, kurai ir aizsargājamās teritorijas statuss, nevarēs īstenot ieplānotās ieceres un brīvi rīkoties savā īpašumā.Aizsargjoslas ir būtisks nekustamā īpašuma īpašnieku tiesību aprobežojums un jāuzsver, ka jautājums par aizsargjoslām, kā vienu no nekustamā īpašuma apgrūtinājumu jeb aprobežojumu juridiskajā literatūrā ir maz pētīts, taču pārveidojot nekustamo īpašumu par aizsargājamo teritoriju, kas paredz saimnieciskās darbības ierobežojumus, tiek ierobežotas arī īpašnieka intereses un tiesības uz sava īpašuma pilnīgu izmantošanu un šādā situācijā veidojas interešu kolīzija starp valsti un indivīdu. Nav šaubu, ka valstij ir tiesības ar likumu, kuram ir leģitīms mērķis, ievērojot samērīguma principu, ierobežot satversmes 105. pantā garantētās īpašuma tiesības, taču pašreizējais aizsargjoslu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pieļauj vairākas interpretācijas iespējas.
- Banku hipotekārās kreditēšanas sistēmas tiesiskais regulējums
-
Eitanāzijas tiesiskais regulējums
Term Papers50 Law, Ethics
- Īpaši aizsargājamo teritoriju tiesiskais regulējums un tā samērojamība ar privātpersonu interesēm
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Nekustamo īpašumu atsavināšanas tiesiskais regulējums
Term Papers for university82
-
Trasts un tā tiesiskais regulējums
Term Papers for university57
Evaluated! -
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kā īpašuma tiesību aprobežojums
Term Papers for university57
-
Morālā kaitējuma jēdziens un tā tiesiskais regulējums
Term Papers for university47
-
Darba līguma izbeigšanas tiesiskais pamatojums
Term Papers for university50