Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā “Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Galvenais likums pašvaldību jautājumos ir likums “Par pašvaldībām”. Tas gan uzskaita pašvaldību funkcijas, gan nosaka, ka veikšanai ir jānodrošina atbilstošs finansējums. Eiropas Vietējo pašvaldību hartā nav vārdu “pašvaldību funkcijas”. Tur ir runa par varu, kurai normāli jābūt pilnīgai un ekskluzīvai. Turklāt, Eiropas Vietējo pašvaldību harta paredz arī subsidiaritātes principu, kurš nosaka, ka katru funkciju jācenšas izpildīt pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī (tuvāk iedzīvotājiem). Cits hartas princips – vietējās varas iestādēm ir jādod tiesības pēc savas iniciatīvas likuma robežās nodarboties ar jebkuru jautājumu, izņemot ar tiem, kuri ietilpst citu institūciju kompetencē. Harta paredz pašvaldības reālas iespējas darboties savu iedzīvotāju interesēs. Pastāvīgās funkcijas ir tādas, ko pašvaldības veic visu laiku, pastāvīgi.
Pagastu un pilsētu pašvaldību kompetencē ir valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, bet to pienākums it īpaši ir:
1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana un izvešana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);
2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana, industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);
3) uzturēt vietējas nozīmes īpaši aizsargājamos dabas objektus, noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;
4) gādāt par izglītību un rūpēties par kultūru (skolas vecumu sasniegušo bērnu uzskaite un nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, kā arī šo iestāžu izveidošana un darbības nodrošināšana; ārpusskolas bērnu iestāžu izveidošana un uzturēšana; iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pašvaldības muzeju darbības nodrošināšana un kultūras pieminekļu uzturēšana; citu pašvaldības kultūras iestāžu darbības nodrošināšana; tautas bibliotēku izveidošana un to darbības nodrošināšana);...
…
