Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:124396
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.07.2003.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 27 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ano­tā­ci­ja    4
  An­no­ta­ti­on    5
  Ie­vads    6
1.daļa.  Konflikta darba faktoru analīze    8
1.1.  Saskarsmes jēdziens, tā struktūra un konflikti    8
1.2.  Psiholoģiskās iedarbības veidi saskarsmes procesā, saskarsmes barjeras    9
1.2.1.  Konfliktu būtība, to veidi, cēloņi, izpausmes attīstības fāzes un konfliktu atrisināšanas taktikas    11
1.2.2.  Konflikta struktūra, dinamika un funkcijas    19
1.2.3.  Konfliktu klasifikācija    23
1.2.4.  Personība, mērķis un motīvs    31
1.2.5.  Konflikts un to atrisināšanas metodes    34
1.2.6.  Konflikts grupā un tā atrisināšanas metodes    36
1.2.7.  Pretrunas iestādes "vadošajā komandā"    41
1.2.8.  Konfliktu sekas    43
1.2.9.  Konfliktsituācijas pārvaldījuma iespējas un paņēmieni    44
1.2.10.  Praktiskas rekomendācijas konfliktu pārvarēšanai    45
1.2.11.  Korupcija, kā konflikta izpausme muitā    47
2.daļa.  Konflikta personisko faktoru izpēte VID Rīgas muitā    52
2.1.  VID Rīgas muitas raksturojums    52
2.1.1.  Divas konfliktējošās puses, starp kurām pastāv kontakts    55
2.1.2.  Uzvedības taktikas izvēle konflikta situācijās    59
2.1.3.  Aiziešana no konflikta (bēgšana)    60
2.1.4.  Pielāgošanās taktika    61
2.1.5.  Sadarbība    61
2.1.6.  Kompromiss    65
2.1.7.  Konflikts konflikta pēc    65
3.daļa.  Konflikta grupu faktora raksturojums VID Rīgas muitā    67
3.1.  Konflikta atrisināšana    67
3.2.  Konfliktu vadīšana    68
3.3.  Septiņi soļi konflikta atrisināšanai    73
3.4.  Dialoga specifika konflikta risināšanā    73
3.5.  Saskarsmes barjeras    75
  Secinājumi un rekomendācijas    77
  Izmantotā literatūra    79
  Pielikums Nr.1.    80
Extract

Kva­li­fi­kā­ci­jas dar­ba no­sau­kums: "Kon­flikt­si­tu­āci­ju ri­si­nā­ša­nas efek­ti­vi­tā­tes pa­aug­sti­nā­ša­nas ie­spē­jas valsts iestādē."
Darbs ir vel­tīts VID Rī­gas mui­tas dar­bi­nie­ku sa­skar­smes kul­tū­ras pa­aug­sti­nā­ša­nai.
Dar­bā ir ap­ko­po­ti sta­tis­tis­ko, no­vē­ro­ša­nas, an­ke­tē­ša­nas, ap­tau­jā­ša­nas, in­ter­vē­ša­nas un do­ku­men­tu ana­lī­zes gaitā iegūtā informācija par kon­flik­tu cē­lo­ņiem un izstrādāti ieteikumi konfliktu novēršana vai samazināšana VID Rī­gas mui­tā.
Dar­bā ir apkopotas zi­nāt­nie­ku te­orē­tis­kās at­zi­ņas par kon­flik­tu cē­lo­ņiem, no­risi un to pār­va­rē­ša­nas ie­spē­jām. Bal­sto­ties uz mi­nē­ta­jām at­zi­ņām un kon­krē­to pē­tī­ju­mu re­zul­tā­tiem, ir iz­strā­dāti ie­tei­ku­mi kon­flik­tu no­vēr­ša­nas ie­spē­jām VID Rī­gas mui­tā.
Darbs sa­stāv no 3 ­da­ļām, se­ci­nā­ju­miem un re­ko­men­dā­ci­jas. Pirm­ā ­da­ļa vel­tī­ta konflikta darba faktoru analīzei, ot­rā-konfliktu personisko faktoru izpētei, tre­šā-kon­fliktu grupu faktora raksturojumam.
Indivīda vai grupas darbu vienmēr pavada pretrunas, bet pretrunu cīņas kulminācijas augstāko saasinājuma punktu veido konflikta situācija. Katra konflikta pamatā ir dialektiskas pretrunas, bet ne katra no tām noved līdz konfliktam. Konflikta attiecības starp indivīdiem vai grupām izveidojas tikai tādā gadījumā, ja pretējo interešu un vajadzību sadursme skar vai apdraud konfliktējošo pušu sociālās eksistences mērķtiecīgo sistēmu.
Pretrunas un konflikti ir galvenie iestādes harmoniskas darbības bremzējošie faktori. Tomēr konfliktu loma iestādē ir atkarīga no tā, cik efektīvi tos vada.
Konflikta atrisināšana ir radošs process, kurā abas puses izmaina, pārveido viena otru un priekšstatu par konflikta situāciju.
Iestādes vadītāji izprot nepieciešamību profesionāli pilnveidoties un uztver pretrunas iestādē kā likumsakarīgas, nebaidās no tām, kas ir labs pamats iestādes efektivitātes palielināšanai.
Kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmē organizācijas konkurētspēju ir per­so­nālva­dī­ba. Tā dar­bo­jas kā viens no ie­stā­des iek­šē­jo re­sur­su fak­to­riem.
Lai­ka gai­tā ar­vien kom­plek­sā­ka un di­fe­ren­cē­tā­ka ir kļu­vu­si dar­ba vi­de, tā iz­vir­za dar­bam un teh­nis­ka­jai at­tīs­tī­bai jaun­us uz­de­vu­mus. Līdz ar to jaun­i uz­de­vu­mi jā­veic arī uz­ņē­mu­ma per­so­nā­la pār­val­dei. Tā­pat past­āvī­gās teh­nis­kās un eko­no­mis­kās pār­mai­ņas iz­vir­za jaun­as pra­sī­bas dar­bi­nie­ku kva­li­fi­kā­ci­jai. Past­āvī­gi pie­aug arī per­so­nā­la iz­mak­sas. Mūs­die­nu per­so­nā­la va­dī­bas gal­ve­nais uz­de­vums- cil­vē­ku ka­pi­tā­la vai­ro­ša­na dar­bī­bas pro­ce­sā. Šim uz­de­vu­mam va­ja­dzē­tu at­ras­ties vie­nā lī­me­nī ar ci­tiem ie­stā­des va­dī­ša­nas uz­de­vu­miem, bet ie­stā­des per­so­nāl­va­dī­bai ir jā­kļūst par vie­no­tas po­li­ti­kas sa­stāv­da­ļu. Jā­at­ce­ras, ka "cil­vē­cis­kums un saim­nie­cis­kums viens ot­ru ne­iz­slēdz, tais­ni ot­rā­di, tie at­ro­das cie­šā mij­ie­dar­bī­bā: cil­vē­cī­ba ir ra­žī­gu­ma un saim­nie­cis­ku­ma priekš­no­sa­cī­jums un ot­rā­di- bez saim­nie­cis­ku­ma ne­var hu­ma­ni­zēt dar­ba ap­stāk­ļus. Līdz ar to ie­stā­dē strā­dā­jo­šo cil­vē­ku sa­stāvs un lo­ma ir gal­ve­nais pa­nā­ku­mu avots." (27; 47)
Tā kā ne­vie­na sis­tē­ma nav ide­āla, turklāt ār­ējās vi­des ie­dar­bī­ba uz organizāciju ne­pār­trauk­ti mai­nās un tādēļ šā­das iz­mai­ņas nav pre­cī­zi prog­no­zē­ja­mas, ro­das pre­tru­nas or­ga­nis­ma iek­šie­nē. Past­āvī­gi ro­das jaun­as ie­spē­jas un līdz ar to jaun­as pre­tru­nas un pro­blē­mas. Mūs­die­nu pa­sau­lei ir raksturīgas pre­tru­nas- po­li­tis­ka­jos un re­li­ģis­ka­jos jau­tā­ju­mos, pre­tru­nas iz­prat­nē par mak­ro­eko­no­mis­ka­jiem pro­ce­siem val­stī, pre­tru­nas ģi­me­nē, past­āv da­žā­di uz­ska­ti par ie­stā­des dar­bī­bas vei­diem, sti­liem un nā­kot­ni, un, pro­tams, daudz un da­žā­du pre­tru­nu ie­stā­des iek­šē­jā vi­dē. Var teikt, ka vi­sa dzī­ve sa­stāv no pre­tru­nām un da­žā­diem vie­dok­ļiem. Šīs pre­tru­nas past­āvēs vien­mēr un ar tām ir jā­sa­dzī­vo, tās jā­pie­ņem un jā­mē­ģi­na at­rast tā­dus lē­mu­mus, ku­ri vai­rāk vai ma­zāk bū­tu pie­ņe­ma­mi vi­siem. To­mēr, ne­ska­to­ties uz pretrunu neizbēgamību, ne­var būt, ka organizācijā pastāv di­vi pil­nī­gi da­žā­di vie­dok­ļi, ku­rus ne­varētu atrisināt.
Gal­ve­nais- ir jā­būt ra­ci­onā­lai pie­ejai- iz­vir­zīt pro­blē­mu un pie­dā­vāt ri­si­nā­ju­mu.
Vienlaicīgi ar pozitīvo ietekmi, pre­tru­nas un kon­flik­ti ir gal­ve­nie ie­stā­des har­mo­nis­kas dar­bī­bas brem­zē­jo­šie fak­to­ri. To ie­dar­bī­bas pa­kā­pe uz ie­stā­di ir at­ka­rī­ga no tā, cik efek­tī­vi tos va­da.
Darbs mui­tā ir sais­tīts ar kon­flik­tiem, kas galvenokārt rodas darba sasprindzinātības un dar­bi­nie­ku iz­teik­tas sub­or­di­nā­ci­jas dēļ.
Muit­nie­ku dar­ba efek­ti­vi­tā­te lie­lā mē­rā ir at­ka­rī­ga no māk­slas at­ri­si­nāt kon­flikt­si­tu­āci­jas.
Autores interesi par konfliktu risināšanas tēmu muitā noteica autores daudzo gadu darbība šajā organizācijā, turklāt zinātniskajā li­te­ra­tū­rā nav spe­ci­ālu pē­tī­ju­mu par kon­flikt­si­tu­āci­ju ri­si­nā­ša­nu Latvijas mui­tā. Darba autore cer, ka veik­tais pē­tī­jums dos iespēju va­do­ša­jam per­so­nā­lam un mui­tas amat­per­so­nām dar­bo­ties efek­tī­vāk kon­flikt­si­tu­āci­jās.
Pē­tī­ju­ma ob­jekts ir mui­tas va­dī­bas un mui­tas amat­per­so­nu sav­star­pē­jo at­tie­cī­bu ana­lī­ze, bet muit­nie­ku un vi­ņu klien­tu at­tie­cī­bu pro­blē­mas ša­jā dar­bā ne­tiks ap­ska­tī­tas.
Dar­ba mēr­ķis ir, ap­ko­po­jot te­orē­tis­kās at­zi­ņas par kon­flik­tiem un iz­pē­tot eso­šo si­tu­āci­ju, iz­strā­dāt ie­tei­ku­mus kon­flikt­si­tu­āci­ju ri­si­nā­ša­nas efek­ti­vi­tā­tes pa­aug­sti­nā­ša­nai VID Rī­gas mui­tā.
Darbs sa­stāv no 3 ­da­ļām. Pirm­ā ­da­ļa ir vel­tī­ta konflikta darba faktoru analīzei, ot­rā- konflikta personisko faktoru izpētei un tre­šā ­da­ļa ir vel­tī­ta konflikta grupu faktora raksturojumam.
Kā rak­sta Jā­nis Kupčs grā­ma­tā "Sa­skar­smes bū­tī­ba", cil­vēks vi­su dzī­vi pa­va­da sa­skar­smē- tas ir ne­ap­strī­dams fakts, kas at­tie­cas uz ik­vie­nu no mums. Zi­nāt­nie­ku pa­gai­dām ne­at­bil­dēts pa­liek otrs bū­tisks jau­tā­jums- kā­pēc? Iz­teik­tas ir vie­nī­gi ne­skai­tā­mas in­te­re­san­tas, sa­vā­das un pat ab­sur­das hi­po­tē­zes.(10, 3)
Jā­at­ce­ras, ka sa­skar­sme ir ie­tver­ta jeb­ku­rā cil­vē­cis­ko fak­tu vei­dā, tās va­rā ir re­gu­lēt un mai­nīt kat­ra at­se­viš­ķa cil­vē­ka psiho­lo­ģis­ko at­tīs­tī­bu un uz­ve­dī­bu jeb­ku­rā dzī­ves si­tu­āci­jā.
Saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi. Cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu- atrodoties līdzās mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, skolā, studiju laikā un profesionālajās gaitās. Bieži vien saskarsme ir "tramplīns" personības pašnoteiksmei domās un darbos.
Zināšanas un iemaņas saskarsmes psiholoģijā palīdz mums:
1.Izprast savu sadzīves, biznesa un jebkura cita veida saskarsmes partneri, viņa vēlmes un vajadzības, dod iespēju mainīt viņa uzvedību.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register