NOBEIGUMS
Izpētot Krimināllikumā noteikto atbildību par dokumentu viltošanu, kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem un tiesu praksi, autore ir izpildījusi bakalaura darba sākumā izvirzīto mērķi.
Izvērtējot Krimināllikumā ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz atbildību par dokumentu viltošanu, autore ir apkopojusi secinājumus un priekšlikumus.
Apkopojot masu informācijas līdzekļos izskanējušo, tiesu praksē un sadzīvē iegūto informāciju, autore secina, ka mūsdienās dokumentu viltošana ir kļuvusi par nozīmīgu problēmu gan privāttiesiskajā, gan oficiālajā apritē. Lai arī Krimināllikumā ir skaidri noteikta atbildība par šāda veida nodarījumiem, praksē nereti rodas situācijas, kurās iesaistītajām pusēm ir atšķirīgi viedokļi par jēdziena „dokuments” būtību Krimināllikuma izpratnē.
Autore secina, ka:
1. dokumentu skaitā var būt jebkurš dokuments, neatkarīgi no subjektu loka, kuru intereses un tiesības skar attiecīgā dokumenta saturs;
2. uzskaitīt visus konkrētos dokumentu veidus nav iespējams, līdz ar to likumdevējs krimināltiesiskajā regulējumā ir iekļāvis kvalificējošo pazīmju iekļaušanu, nevis konkrētu dokumentu veidu uzskaitījumu;
3. interpretējot Krimināllikuma 327.panta otro daļu tikai ar gramatisko interpretācijas metodi, var iztulkot, ka tajā speciālais subjekts nemaz nav nepieciešams, bet pietiek tikai ar to, ka darbības izdarītas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā;
4. ne visos gadījumos personu, kura tikai pastarpināti iedarbojusies uz dokumentu, var atzīt par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju;
5. par dokumentu, kas dod tiesības, jāatzīst arī tāds dokuments, kurš, kaut arī tūlīt nedod tiesības sasniegt vēlamo rezultātu, tomēr ir obligāti nepieciešams, lai iegūtu tiesības tālākai rīcībai ar mērķi sasniegt gala rezultātu.
Autores priekšlikums ir izteikt Krimināllikuma 275.pantu šādā redakcijā:
Par dokumenta, kas piešķir vai var piešķirt tiesības, atbrīvo vai var atbrīvot no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
…
