Nobeigums
Var būt situācijas, kad tiek izkrāpti dažādi pakalpojumi, bet par šo nodarījumu personu nevar saukt pie Krimināllikumā paredzētās atbildības, jo KL 177.p. izpratnē, pakalpojuma jēdziens nav ietverts. Pakalpojuma izkrāpšana uz darba izstrādes brīdi nav kriminalizēta- par to tieši nav paredzēta kriminālatbildība, un lai cik tas nebūtu dīvaini, pakalpojumu izkrāpšana ir tikai civiltiesisks strīds. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks pie friziera nogriež matus, saņem šo friziera šo pakalpojumu, bet jau iepriekš noklusē, ka viņam vispār nav naudas un par šo matu griešanu nevēlās samaksāt un to arī neizdara, vienkārši aizbēg no frizētavas, šajā gadījumā nebūs KL 177.p. paredzētā krāpšana, jo nav tikusi izkrāpta ne manta, ne tiesības uz to. No friziera ir izkrāps pakalpojums, bezķemreniska lieta, kas nav saistīta ar mantu. Protams, kāds var iebilst, ka klientam bija tiesības sēdēt uz krēsla un matu griešanas laikā aplūkot sevi spogulī (krēsls un spogulis ir ķermeniskas, kustamas mantas), bet par to mantu lietošanu frizierim nav pretenziju, bet gan par savu paveikto darbu. Analoģisku pakalpojumu izkrāpšanas veidu ir daudz, piemēram, persona mainot riepas autoservisā, nesamaksājot par veikto pakalpojumu, pamet autoservisu, nesamaksā par psihologa konsultāciju, ar viltu noslēdz līgumu par apkuri un pēc siltuma saņemšanas par to nesamaksā u.c.
Darba izstrādes gaitā ir izdarīts secinājums- lai arī pakalpojums ir bezķermensika lieta un KL 177p. izpratnē par tā izkrāpšanu neiestājas kriminālatbildība, bet ir gadījumi, kuros tos var izkrāpt, vienīgi ar nosacījumu, ka pakalpojumam ir jābūt saistītam ar kādu mantu, un tieši tiesības uz šo mantu ir tikušas izkrāptas. Iepriekš minēto faktu lēmuma veidā atzīst arī LR Augstākā tiesa. Autors piekrīt viedoklim, ka kriminālatbildībai, tagadējā KL 177.p. redakcijā, vajadzētu iestāties par mantiska rakstura pakalpojumu izkrāpšanu, bet pat šāda paplašināta interpretācija neatrisina jautājumus ar nemantiska rakstura pakalpojumu izkrāpšanu.
Pašreiz Latvijā pastāv dažāda tiesu prakse saistībā ar krāpšanu, jo ir bijuši arī gadījumi, kuros notiesāja cilvēkus par pakalpojumu izkrāpšanu, bet sprieduma motīvu daļā tika norādīts: „tika iegūtas tiesības uz mantu- pakalpojumu”, tādējādi, jēdziens „lieta” tika pielīdzināts jēdzienam „manta”. Manuprāt, šajā gadījumā tiesa ir nepamatoti paplašinājusi KL 177.p. jēdzienu, bet šādi gadījumi ir un, kamēr likumā nav veiktas izmaiņas, šie gadījumi tiks dažādi interpretēti, kas nepārprotami nebūtu pieļaujams.
…
