Kultūrvēsturiskā ainava Ņukšu pagastā

Darbam ir trīs nodaļas, ar apakšnodaļām, kuru ietvaros sniegts priekšstats par Ņukšu pagasta kultūrvēsturisko ainavu, tās nozīmi, ietekmi un veidošanās vēsturi. Pirmajā nodaļā pētīti Ņukšu pagasta senkapi un pilskalni Latvijas arheoloģiskajos materiālos, kā arī zinātniskajā literatūrā. Pirmās nodaļas apakšnodaļās tiek aplūkota kapulauka kapa piedevu semantiskā nozīme, šī kapulauka sabiedrības attīstība. Kā arī tiek aplūkoti pagasta pilskalni un to nozīme. Otrajā nodaļā tiek pētīta Ņukšu pagasta baznīcas rašanās vēsture, tās nozīme sabiedrībā. Trešajā nodaļā un tās apakšnodaļās tiek apskatīti un analizēti tradicionālās kultūras elementi – dziesmas, teikas, pasakas un nostāsti. Autore aplūko arī divu pagasta zinošāko teicēju dzīvesstāstus un viņu devumu vietējā folklorā. Pētījuma metode: bakalaura darbs izstrādāts pamatā pielietojot antropoloģisko metodi (lauka pētījums, intervijas u.c). Datu apstrādē izmantoju analītisko un aprakstošo metodi, analizējot un apkopojot Ņukšu pagasta kultūrainavas vēsturiskos dokumentus un liecības, kā arī Latvijas arheologu publicētos rakstus un grāmatas par Ņukšu arheoloģiskajiem pieminekļiem. Rezultāti: bakalaura darba izstrādes laikā veicu ne tikai pētījumus, kas saistīti ar teorētisko materiālu, to attiecināšanu uz manu darba tēmu, bet arī lauka pētījumu, kurā ieguvu divus Ņukšu pagasta iedzīvotāju dzīvesstāstus. No šī materiāla varam iegūt vērtīgu informāciju ne tikai par folkloru un tradīcijām, bet arī par respondentu pieredzi vēstures notikumos. Iegūti tika arī interesanti, līdz šim pētniecībā neizmantoti folkloras materiāli, kuri ir iestrādāti un analizēti pašā darba tekstā. Darbs aizstāvēts; novērtēts ar 10 ballēm.