Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
21,48
You save:
2,36 (11%)
Discounted price*:
19,12
Purchase
Add to Wish List
ID number:512233
Evaluation:
Published: 25.07.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 32 units
References: Used
Time period viewed: 2009.g. - 2014.g.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    6
1.  IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTES JĒDZIENS    8
1.1.  Iedzīvotāju dzīves kvalitātes jēdziens    8
1.2.  Demogrāfiskā situācija Latvijā    12
1.3.  Nodarbinātība un bezdarbs    31
2.  NODOKĻU IETEKME UZ IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTI    38
2.1.  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis    38
2.2.  Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas    46
2.3.  Pievienotās vērtības nodoklis    57
3.  IETEIKUMI NODOKĻU PILNVEIDOŠANAI DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANAI    66
3.1.  Individuālā pētījuma par nodokļu ietekmi uz iedzīvotaju dzīves kvalitāti rezultātu apkopojums    66
3.2.  Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā    71
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    79
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    82
Extract

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot diplomdarbu, autore ir izdarījusi sekojošus secinājumus:
1. Dzīves kvalitāte ir komplekss sociāls, ekonomisks, politisks jēdziens, kas aptver plašu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļu kopumu, ko raksturo gan indivīdam pieejamais patēriņa līmenis, gan sociālo pakalpojumu klāsts un kvalitāte, kā arī iespēja iegūt izglītību, dzīvot ilgu un veselīgu mūžu, piedalīties valsts politiskajā dzīvē, ka arī jelkāda veida diskriminācijas dzimuma, etniskās piederības, rases, reliģijas, invaliditātes, seksuālās orientācijas un vecuma dēļ izskaušana, tādējādi radot indivīdam iespējas realizēt savu potenciālu sabiedrības labklājības veidošanas procesā.
2. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 90-tajiem gadiem Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2,67 miljoniem līdz 2,00 miljoniem iedzīvotāju, negatīvā dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rezultātā.
3. Lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, katrai sievietei summārajam dzimstības koeficientam vidēji ir jābūt 2,2, t.i.uz vienu sievieti 2,2 bērni. 2013.gadā Latvijā summārais dzimstības koeficients bija 1,5 bērns uz vienu sievieti. Vidēji ES dzimstības koeficients ir 1,6 bērni uz vienu sievieti. Latvija nesasniedz ES vidējo līmeni.
4. Eiropas Savienības valstis bērnu un ģimeņu atbalsta politikas pasākumos iegulda apmēram 2,5% – 4% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā demogrāfiskajai politikai vidēji tiek novirzīts vismazāk līdzekļu – 1,2%.
5. Latvijā ir viszemākais ģimenes pabalsta vidējais apmērs Baltijā un ES valstu vidū - 11,4 eiro mēnesī jeb 10% no pabalsta vidējā apmēra ES valstīs – 114 eiro mēnesī. Igaunijā ģimenes pabalsts ir 19,2 eiro (par pirmo un otro bērnu, vēlāk pabalsts pieaug), Lietuvā – 22 eiro mēnesī.
6. Emigrācijas cēloņi Latvijā ir zemas algas, dzīves dārdzība, augsti nodokļi, bezdarbs.
7. Minimālā darba alga Latvijā ir 320 eiro un tā ir ceturtā zemākā Eiropas Savienībā.
8. 2013.gadā bezdarba līmenis Latvijā - 18 augstākais no ES valstīm un sastādīja 11,9 %. Igaunijā bezdarba līmenis sastādīja – 8,5%, Lietuvā - 12,4%.
9. Nodarbinātības valsts aģentūra vidēji menesī reģistrē 2,441 jaunas darba vietas, bezdarbnieku skaits mēnesī pārsniedz vidēji 93 tūkstošus iedzīvotāju. Latvijā ir maz jaunu darba vietu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register