SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Bakalaura darba izstrādes gaitā autores izvīrzītais mērķis tika sasniegts un hipotēze ir pierādīta, ja veiktā pētījuma rezultātā tika secināts, ka disproporcijas laika posmā no 2003.līdz 2010.gadam Latvijas plānošanas reģionos samazinās. Rakstot bakalaura darbu, autore nonāca pe sekojošiem secinājumiem:
1. Par reģionu sauc teritorijas vienību (pilsētu, rajonu, valstu kopumu), kurai ir kopīgas ģeogrāfiskās, kultūras pazīmes, sociali – ekonomiskie mērķi, attīstības līmenis, kā arī kopīgas problēmas
2. 2003. gadā Latvijas valdība apstiprināja Rīgas, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes, Latgales plānošanas reģionu teritorijas. Un 2006.gada 1.augustā Reģionālās attīstības likumā stājās spēkā grozījumi, kas nosaka plānošanas reģionu pārvaldes sistēmas.
3. Teritorijas attīstības indeksa analīzes gaitā rodas situācija, ka attīstības indekss samazinājās, salīdzinot ar iepriekšejo gadu, bet lielāka daļa rādītāju pieauga tajā pašā laika posmā.
4. Pētot un analizējot plānošanas reģionu attīstības indeksus periodā no 2003.g. līdz 2010.g., tika noskaidrots, ka pozitīva indeksa vērtība bija tikai Rīgas reģionā, kas nozīmē, ka vienīgi šajā reģionā attīstības līmenis tūvs vidējām.
5. Viszemākā indeksa vērtība, līdz ar to attīstības līmenis, apskātāmā perioda bija Latgales reģionā, kas nozīmē, ka Latgales reģionam ir nepieciešams vislielākais atbalsts.
6. Zemgales reģionā no apskatāmā perioda sākuma bija zemāks attīstības indekss nekā Kurzemes plānošanas reģionā, bet 2006.gadā Zemgales reģions no 3 ranga pārvietojās uz otro, nobīdot uz apakšu Kurzemes reģionu.
7. Izmantojot tipoloģizācijas metodi, autore noteica ka vissarežģītākajā situācijā, salīdzinot 2003. ar 2007. gadu, ir Kurzemes un Zemgāles reģions, bet salīdzinot 2007.gadu ar 2010.gadu bija noteikts, ka Rīgas reģions attiecas uz otro problēmātiskuma klasi.
8. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī iedzīvotāju blīvums un demogrāfiskā slodze. Šie rādītāji korelē, un teritoriju attīstības indeksā ir demogrāfisko rādītāju pārpalikums.
9. Kumulatīvās teorijas pārstāvji apgalvoja, ka ekonomikas attīstība notiek nevienmērīgi un ekonomiskas teritoriju attīstības līmeņi nesatuvinās, tomēr neoklasiskās augšanas teorjas pārstāvjiem bija cits uzskats: viņi uzskata, ka notiek ekonomiskas attīstības reģionālu līmeņu satuvināšana.
…
