Secinājumi
Kvalifikācijas darbā autore aplūkoja literāro darbu nozīmi personas attīstībā un to izmantošanas iespējas iztēles attīstības sekmēšanā. Kā arī apskatīja iztēles būtības raksturojumu, tās attīstību un nozīmi bērna personībā.
Kvalifikācijas darba izstrādē darba autore galvenokārt balstījās uz I.Freibergas, V.Hibneres, A.Ļubļinskas un Ļ.Vigotska apkopotajām teorētiskajām atziņām.
Tika nonākts pie secinājuma, ka iztēles attīstībā nozīmīga loma ir pedagogam, kuram jāpārzina bērnu vecumposmu attīstības likumsakarības un literāros darbus jāizvēlas ņemot vērā bērnu pieredzi, vajadzības un intereses. Ļoti svarīga ir paša pedagoga attieksme un personība, viņam jāspēj saprasties ar bērniem un jāprot rast savstarpēja uzticība starp sevi un bērnu, jo tikai tad tiks nodrošināta uzticības pilna un emocionāli pozitīva gaisotne, kas nepieciešama bērnam, lai brīvi, nepiespiesti un radoši darbotos. Darba autore pamanīja, ka ļoti būtiski ir prast ieinteresēt bērnu radošai darbībai, pretējā gadījumā bērns bez pietiekošas motivācijas atteiksies darboties vai arī viņa darbība nebūs produktīva.
Apskatot literāro darbu nozīmi bērna iztēles attīstībā, jāuzsver tās spēju izraisīt noteiktu jūtu stāvokli, kā arī spējas palīdzēt bērnam izprast pasauli, iepazīstināt ar tās problēmām un vērtībām, literāro darbu spējas radīt priekšstatu par ētiskajām normām, ievadīt bērnu tikumisko vērtību pasaulē, palīdzēt apzināties pašam sevi un noteikti jāuzsver spēja attīstīt bērnu iztēli, fantāziju un emocionalitāti.
Darba autore nonāca pie secinājuma, ka īpaši nozīmīga pirmsskolas vecumā ir arī tēlotājdarbība, jo tā saistīta ar svarīgām psihiskām funkcijām un arī daiļliteratūra, kas bagātina bērna priekšstatus un emocionālo pieredzi. Ar empīriskā pētījuma palīdzību tika pārbaudīts, ka rosinot bērnus ilustrēt literārā darba tekstu, tiek sekmēta bērnu iztēles izpausme radošā darbībā. Literatūra sniedz jaunu materiālu un izraisa interesi, bet zīmēšana ļauj bērnam izpausties.
…