Pētījuma mērķis – noskaidrot ar kādām mācību metodēm un paņēmieniem veiksmīgāk realizēt integrēto pieeju sociālo zinību stundās.
Darbs sastāv no ievada, 4 nodaļām, 8 apakšnodaļām, secinājumiem un 3 pielikumiem. Darbā ievietota viena tabula un 9 attēli.
Pirmajā nodaļā autors atklāj sociālo zinību būtību. To, ka sociālās zinības ir integrēts mācību priekšmets, kas ietver sevī ētisko, pilsonisko, ekonomisko un veselības izglītību.
Otrajā nodaļā autors pievēršas pašam integrācijas procesam un izdala trīs integrēšanas veidus. Ir satura integrācija, prasmju integrācija un satura un prasmju integrācija.
Trešajā nodaļā autors apskata mācību metodes un paņēmienus un noskaidro, kuras mācību metodes un paņēmieni labāk izmantojami integrēto sociālo zināšanu mācīšanā.
Ceturtajā nodaļā autors veic pētījumu, kurā ar anketēšanas un intervēšanas palīdzību noskaidro ar kādām mācību metodēm un paņēmieniem veiksmīgāk pielietot integrēto pieeju sociālās zinībās un kā sociālās zinības vēlas apgūt skolēni. Pētījuma rezultātā autors noskaidro arī ieguvumus un problēmas no sociālo zinību kā mācību priekšmeta ieviešanas skolās. Nodaļas beigās autors secina, ka skolēni labprāt apmeklē sociālo zinību stundas un ka skolēniem ir vēlme aktīvi iesaistīties un darboties.
Noslēgumā autors secina, ka, mainoties laikam, mainās sabiedrības normas un vērtības. Tas ietekmē visas dzīves jomas, arī izglītību.
Lai neapjuktu un nepazustu šajā izmaiņu laikmetā, nepieciešams veidot likumsakarības starp notiekošajiem procesiem. Integrētā pieeja mācībām un interaktīvo metožu un paņēmienu izmantošana mācību procesā ir lieliska iespēja, kā panākt to, lai skolēni mācītos dzīvei, nevis vērtējuma dēļ. Skolotāju uzdevums ir palīdzēt sasniegt šo mērķi.…