Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:818475
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.08.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    5
1.  Notariāts un mantošanas lietu vešanas pienākums    7
1.1.  Notariāta institūta vispārīgs apskats    7
1.2.  Notāra pienākumi mantojuma lietu vešanā    11
2.  Mantošanas veidi Latvijā un to aktuālākā juridiskā problemātika    14
2.1.  Likumiskā mantošana    16
2.2.  Testamentārā mantošana    22
2.3.  Līgumiskā mantošana    32
3.  Pārrobežu mantojuma lietu regulējums    35
4.  Eiropas mantošanas apliecība    38
  Secinājumi un priekšlikumi    40
  Izmantoto avotu saraksts    44
Extract

5. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Apstiprinoties mantošanas tiesībās atbilstoši Notariāta likumam mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Esošais regulējums rada situācija, kad iespējamais mantinieks ir spiests braukt uz teritoriāli attālu vietu, ja apstākļi atbilst iepriekš minētajam. Būtībā tas ir pret tiesību principa – tiesas sistēmā ietilpstošo personu pieejamība iedzīvotājiem. Autore iesaka to grozīt, jo tam arī nav nekāds pamatots iemesls.
Priekšlikums: Izteikt Notariāta likuma 252. pantu šādā redakcijā: „Mantošanas iesniegumu var iesniegt jebkuram zvērinātam notāram.”
2. Saskaņā ar Notariāta likumu, pirms sākt mantošanas lietu notārs ieskatās mantošanas reģistrā, vai mantošanas lietu nav sācis cits notārs. Vienlaicīgi likums neparedz, kāds dokuments būtu sastādams, ja mantojuma lietu ir sācis cits notārs, kā arī nav norādīts, ka mirušā mantiniekiem ir tiesības katram atsevišķi kārtot mantošanas lietas. Līdz ar to nereti rodas jautājums, vai to var sākt viens no mantiniekiem, un kādas ir citu mantinieku tiesības.
Priekšlikums: Izdarīt grozījumus Notariāta likuma 257. pantu, to papildinot ar šādu saturu: „Ja mantojuma lietu ir sācis cits notārs, tiek pieņemts lēmums par atteikšanos pieņemt mantošanas iesniegumu, norādot personas tiesības griezties pie zvērināta notāra, kas mantošanas lietu uzsācis”
Priekšlikums: Papildināt Civillikuma 690. pantu, tajā iestrādājot otro daļu, šādā redakcijā: „Katrs no mantiniekiem ir tiesīgs pieņemt mantojumu, neatkarīgi no citu līdzmantinieku veiktajām darbībām vai pausto gribu”.
3. Ne Civillikums, ne Notariāta likums nenoteic kādā laika posmā obligāti ir jānokārto mantošana. Praksē veidojas situācija, ka praktiski persona mantojumu ir pieņēmusi, par to veic maksājumus un apsaimnieko, bet juridiski nokārtojusi mantojumu nav. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −8,70 €
Work pack Nr. 1355704
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register