Respondenti tika infomēti, ka dalība pētījumā ir brīvprātīga, atteikšanās neietekmēja klientu aprūpi, kā arī tiek garantēta anonimitāte.
Viena no iecienītākajām datu ieguves metodēm ir aptauja, jo tas ir samērā lēts un ātrs veids, kā iegūt datus no liela respondentu skaita. Anketēšana ir sistemātiska datu vākšana no indivīdiem, uzdodot viņiem jautājumus. Aptaujas biežāk tiek izmantotas kvantitatīvajos pētījumos, lai gan tās var izmantot gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos pētījumos. Aptaujas tiek veidotas, lai iegūtu „lietu pašreizējā stāvokļa momentuzņēmumu”. (Mārtinsone, 2011).
Aptaujas var iedalīt pēc aptaujas formas (mutiskās/rakstiskās), pēc distances starp pētamo un pētnieku (klātienes/neklātienes), aptaujas procedūras (individuālās/grupveida), jautājumu formas (atvērtie/slēgtie/daļēji atvērtie), un pēc iegūstamās informācijas satura (demogrāfiskā informācija/ informācija par pētāmā uzvedību, zināšanām, attieksmēm, nolūkiem vai gaidām). (Mārtinsone, 2011).
Autore savā pētījumā izmanto rakstveida anketu, kur respondenti paši fiksē atbildes uz jautājumiem atbilžu lapā. Anketēšana notika neklātienē un individuāli, māsām ērtā laikā un ierastos apstākļos – darba vietā. Anketā bija slēgtie jautājumi. Tika izmantota arī demogrāfiskā informācija, informācija par attieksmēm, nolūkiem vai gaidām. (Mārtinsone, 2011).
Pētījuma anketā tika iekļauti 18 jautājumi, un 3 jautājumi sociāli demogrāfiskās informācijas izzināšanai – dzimums, vecums, darba stāžs specialitātē. (sk. 1. pielikums). Kopumā tika ievāktas 33 anketas, no kurām derīga analizēšanai tika atzīta 31. Divas no saņemtajām anketām bija aizpildītas neatbilstoši prasībām. Datu analīzei tika izmantota Microsoft Excel 2010 programma, iegūtie rezultāti attēloti procentuāli apļveida diagrammās.
Pētījumā iestaistītās māsas bija vecuma diapazonā no 38 gadiem līdz vairāk kā 58 gadiem. Ar darba stāžu specialitātē no 1 gada līdz 20 un vairāk gadiem. No respondentu skaita 30 bija sievietes un 1 vīrietis.
…
